Kā rekordlielais ziemas karstuma vilnis ietekmēs kultūraugus?

Lietuvas rekordlielajā ziemā varētu būt vairākas sekas graudaugu kultūrām, uzskata lauksaimniecības eksperti. Viņi apgalvo, ka, lai gan agrāka ziemāju modināšana var nodrošināt labāku ražu, siltāks laiks nozīmē arī labāku patogēnu izdzīvošanu un lielāku kaitēkļu daudzumu.

Kā skaidro Vītauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijas (VDU AZA) asociētais profesors Vītauts Liakas (Vytautas Liakas), silts laiks ziemas kviešus negatīvi neietekmē, bet aukstuma trūkums nozīmē, ka izdzīvo vairāk invazīvu kaitēkļu.

Toties Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) valdes loceklis Audrius Vanags (Audrius Vanagas) norāda, ka siltajam laikam vajadzētu izdzīvot vairāk kultūraugiem, taču tie nav sagatavoti pavasara salnām.

V. V. Liakas: Ziemāju kultūras ir pielāgojušās un siltāks laiks tās neapdraud

V. V. Liakas uzskata, ka silts laiks nerada draudus rudenī sētajiem ziemājiem, jo augi tam ir pielāgojušies. Pēc asociētā profesora domām, vienīgais risks pastāv pēkšņa un spēcīga aukstuma gadījumā. 

„Tādi kultūraugi kā ziemas kāposti un eļļas rapsis jau iesakņojas. Taču tas nenozīmē, ka tās veģetē. Augsnes temperatūra ir 4 grādus silta. Tā ir minimālā temperatūra, pie kuras notiek dzīvības procesi. (...) Ziemāji ir pielāgojušies un adaptējušies. Tās visu ir piedzīvojušas, tas ir ierakstīts viņu gēnos," Liakas sacīja Elta.

„Tagad prognozes sola aukstumu, taču tas nav īpaši nozīmīgs augiem. Būs tikai sava veida pielāgošanās. Svarīgi, lai nebūtu mīnus 25-30 grādu sals," viņš teica.

VMUFA lektors norādīja, ka Lietuvas lauksaimnieki pozitīvi vērtē siltākas ziemas – līdzīgas tām, kādas vērojamas Lielbritānijā un Francijā.

Toties viņš norādīja, ka siltākas ziemas nozīmē kaitēkļu skaita pieaugumu un invazīvo sugu izplatību, jo, pēc zinātnieka domām, vairs nav aukstuma periodu, kas kontrolētu to populācijas.

„Pastāv problēma, ka, iestājoties siltām ziemām, daba neregulē atsevišķus kaitēkļus. (...) Un to kļūst arvien vairāk – tādu, kas ir mums neraksturīgi, invazīvi. Tā kā siltas ziemas nozīmē, ka to populācijas netiek regulētas, dzīvnieku, kas ar tiem barojas, – nav pietiekami daudz. Ikviens zina invazīvos gliemežus. Parasti tos ēd eži, žagatas, pūces, bet tagad ar to nepietiek. Mums ir klimats, kurā šie gliemeži vairojas ārkārtīgi ātri," viņš teica.

LGAA padomnieks: labības audzētāji ar bažām vēro ziemas laika prognozes

Tikmēr LGAA padomnieks Vanags apgalvo, ka pārāk silta ziema var nozīmēt agru augu atmodu, un dažādas kultūras var nebūt gatavas izturēt pavasara salnas.

„Kā graudaugu audzētāji esam nobažījušies par iespējamu priekšlaicīgu veģetācijas sezonas sākumu. Lai gan maigākas ziemas mazāk apdraud kultūraugu izsalšanu, kultūraugi, kas pamostas agrāk, nav gatavi izturēt pavasara salnu spēku," sacīja Vanags portālam Elta.

„Vēl ir tikai ziemas vidus, bet graudkopji ar bažām seko līdzi šīs ziemas laika prognozēm, gatavojas iespējami agram un atkal iestājoties pavasarim un aktīvi kopj sējumus, lai laikus reaģētu uz siltās ziemas sekām“, – viņš piebilda.

Pēc graudkopja domām, siltāks laiks arī neļauj augsnes dziļākos slāņos uzkrāt nepieciešamās ūdens rezerves. Turklāt, ja nav sala, liekais mitrums saglabājas augsnes virskārtā un augsne netiek sakratīta, kas veicina patogēnu izdzīvošanu un vairošanos.

„Nepietiekama augsnes dziļāko slāņu apgāde ar ūdeni, kas palielina sausuma iestāšanās iespējamību augiem sausajā sezonā. Tas rada piemērotus apstākļus kaitēkļu, jo īpaši gliemežu, laputu, laputu kāpuru, izdzīvošanai un vairošanai, kas lielās populācijās iznīcina neaugošās kultūras, jo īpaši pupas un rapsi. Izdzīvo arī dažādi patogēni un patogēni, kas agri modušiem augiem var nodarīt ļoti nopietnus bojājumus," viņš skaidro.

Toties siltākas ziemas arī pagarina augu veģetācijas periodu, tāpēc tie labāk spēj attīstīties un veikt dzīvības pamatprocesus, kā arī augšanu, saka Vanagas.

„Labā ziņa ir tā, ka siltākas ziemas pagarina augu veģetācijas periodu, tie labāk attīrās, izaug vairāk sakņu, un mikroorganismi, kas izdala barības vielas, nepārtrauc savu darbību“, – saka A. Vanags.

2024-2025. gada ziema – viena no karstākajām Lietuvas vēsturē

Kā janvāra beigās ziņoja Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests, ziemas otrais mēnesis bija neparasti silts – tika uzstādīti 6 diennakts maksimālās temperatūras rekordi.

„Un, lai gan šim periodam vajadzētu būt vienam no gada aukstākajiem, pēdējo dienu vidējās diennakts temperatūras ir raksturīgas marta beigām, nevis janvāra beigām,– dienests rakstīja savā „Facebook“ lapā.

Hidrometeoroloģiskā dienesta 2024. gada beigu pārskatā arī norādīts, ka decembris bija siltāks par vēsturisko vidējo rādītāju, un tajā dominēja temperatūra virs 0 grādiem.