3. decembrī Bernes Pastāvīgā konventa komiteja nobalsoja par vilku aizsardzības statūtu samazināšanu. Tika pieņemts lēmums samazināt vilku aizsardzības statusu no „stingri aizsargājama“ uz „aizsargājama“, kas ļauj veikt vairāk pasākumu vilku populācijas regulēšanai.

Eiropas Savienības priekšlikumu atbalstīja 49 Bernes konvencijas par savvaļas dzīvnieku un biotopu aizsardzību valstu pārstāvji, un no 2025. gada marta stāsies spēkā brīvāki aizsardzības noteikumi, kas ļaus regulēt vilku populāciju, izmantojot medības.
Nākamais Eiropas Komisijas solis būs ierosināt izmaiņas ES Dzīvotņu direktīvā. Vides aktīvisti ir sašutuši par šo lēmumu, jo uzskata, ka šie plēsēji nerada apdraudējumu.

Launi vilki Eiropā tika gandrīz izskausti pirms 100 gadiem, taču pēdējā laikā to skaits ir krasi pieaudzis, un arvien biežāk plēsēji uzbrūk lauksaimniecības dzīvniekiem. Dažās pēdējās desmitgadēs ir vērojama pozitīva tendence vilku aizsardzības statusa uzlabošanā. Šī suga ir veiksmīgi atveseļojusies visā Eiropas kontinentā, un tiek lēsts, ka 10 gadu laikā vilku populācija ir gandrīz divkāršojusies (no 11 193 dzīvniekiem 2012. gadā līdz 20 300 dzīvniekiem 2023. gadā)

.

Šis stabilais populācijas pieaugums ir radījis sociālekonomiskas problēmas, jo īpaši saistībā ar līdzāspastāvēšanu ar cilvēku darbību un postījumiem mājlopiem. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem dalībvalstu datiem tiek lēsts, ka katru gadu ES vilki nogalina vismaz 65 500 mājlopu.
>. Bernes konvencija, kas pieņemta 1979. gadā un stājās spēkā 1982. gadā, ir Eiropas Padomes pakļautībā esošs starptautisks līgums, kura mērķis ir nodrošināt savvaļas augu un dzīvnieku sugu un to dabisko dzīvotņu saglabāšanu un aizsardzību.

Šim nolūkam Konvencija līgumslēdzējām pusēm uzliek juridiskas saistības aizsargāt vairāk nekā 500 savvaļas augu sugu un vairāk nekā 1000 savvaļas dzīvnieku sugu. Pastāvīgā komiteja – Konvencijas lēmējinstitūcija – katru gadu tiekas Strasbūrā. ES un tās dalībvalstis ir Bernes konvencijas puses.
.