Saskaņā ar Sociālās drošības un darba ministrijas (SOCMIN) datiem 41% kara bēgļu no Ukrainas redz savu dzīvi Lietuvā līdz kara beigām, 39% apgalvo, ka viņi Lietuvā paliks vēl dažus gadus, bet plāno atgriezties mājās. Situācija Centrāleiropā ir pretēja. Piemēram, Austrijā vairāk nekā puse ukraiņu apgalvo, ka vēlētos palikt uz visiem laikiem. Eksperti šo parādību dēvē par turbointegrāciju.

Austrijā gandrīz 55 % jauniebraucēju plāno palikt uz pastāvīgu dzīvi, liecina „Der Standard“ dati. Lielākā daļa no viņiem ir apguvuši vācu valodu un ārkārtīgi ātri pielāgojušies dzīves apstākļiem. Saskaņā ar Austrumu studiju centra datiem 44 % ukraiņu plāno palikt Vācijā pēc kara. Vairāk nekā 70 % ir nodarbināti, 18 % strādā pagaidu darbu, un lielākā daļa no tiem, kam nav darba, cer atrast darbu gada laikā. Arī Čehijā to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties Ukrainā, ievērojami samazinās. Ja 2022. gadā atgriezties plānoja 75 % bēgļu, tad pagājušā gada statistika liecina, ka atgriezties vēlas tikai 50 % bēgļu. Čehijas un Ukrainas līdzība nozīmē, ka nepastāv valodas barjera, kas, kā raksta tīmekļa vietne „Denik Referendum“, rada vēl labvēlīgākus apstākļus integrācijai.

Darbojas, bet saskaras ar sabiedrības kritiku

No kara sākuma Lietuvā patvērumu ir atraduši aptuveni 90 000 Ukrainas kara bēgļu. Saskaņā ar Nodarbinātības dienesta 2024. gada septembra datiem strādā gandrīz 35 000 cilvēku, kas ieradušies no Ukrainas. Daudz mazākam skaitam - 2 586 - darba vēl nav. Lielākā daļa ukraiņu strādā vidēji un mazkvalificētos amatos. Tomēr SOCMIN norāda, ka, neraugoties uz ukraiņu centieniem integrēties sabiedrībā, pastāv skepse.

„Lietuvā valda stigma un stereotipi par ārvalstniekiem. Pastāv bailes no konkurences darba tirgū, šaubas par valsts drošību, sabiedrisko domu ietekmē baumas. 2021. gada novembrī 60 % lietuviešu imigrāciju uzskatīja drīzāk par problēmu nekā par iespēju. ES vidējais rādītājs šajā jautājumā ir gandrīz uz pusi mazāks - 32 %. Tajā pašā aptaujā 76 % lietuviešu apgalvoja, ka nekad nav saskārušies ar imigrantiem. Tas nozīmē, ka cilvēki savu priekšstatu par migrantiem veido no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem uzskatiem, nevis no personīgās pieredzes," saka SOCMIN.

Par sabiedrības attieksmes problēmām runā arī dažādu ukraiņu integrācijas jomā strādājošo organizāciju pārstāvji. Lietuvas Caritas humānās palīdzības koordinatores Vaidos Kasulaitienė-Matusevičiūtė uzskata, ka mūsu valstī trūkst atbalsta un izpratnes. Ja situācija mainītos, šie cilvēki justos gaidīti un kļūtu par mūsu sabiedrības daļu: viņi strādātu, dzīvotu un maksātu nodokļus Lietuvas budžetā.

„Ko mēs varētu darīt labāk, lai veicinātu kara laikā pārvietoto cilvēku integrāciju? Pirmkārt, atbalstīt, nevis tiesāt. Saprast, ka notiekošais karš visu šo cilvēku stāvokli padara īpaši neaizsargātu. Nesteigties ar spriedumiem, ja kaut kas notiek nepareizi. Tas neko nemaksā - pasmaidīt cilvēkam, iepriecināt ukraiņu bērnus, pusaudžus, kuriem arī ir grūti, jo mājās notiek karš, tēti, tēvi, tēvoči, brāļi ir frontē, un, ja nav, – nevar viņus apciemot. Vai arī nekad nevarēs. Daudzi cilvēki ir piedzīvojuši sāpīgus personiskus zaudējumus, “, – atklāj Elta.

Valodas barjera joprojām ir nopietns izaicinājums integrācijai

Ukraiņu bēgļi uz valodas izaicinājumiem Lietuvā reaģē divējādi: no vienas puses, viņi izjūt pienākumu iemācīties valodu, lai ātrāk adaptētos; no otras puses, mūsu valstī ir viegli runāt krievu valodā, kurā runā arī lielākā daļa jauniebraucēju, un tas samazina dažu ukraiņu motivāciju apgūt sarežģīto lietuviešu valodu. Tomēr ir vērojams, ka jaunpienācēji aktīvi meklē lietuviešu valodas kursus, un saskaņā ar SOCMIN datiem gandrīz 46 % ukraiņu kara bēgļu Lietuvā lietuviešu valodas kursu pieejamību norādīja kā vienu no aktuālākajām problēmām 2024. gada pirmajā pusgadā gandrīz 3000 ukraiņu apmeklēja Nodarbinātības dienesta organizētos lietuviešu valodas kursus. Bēgļu uzņemšanas centrs nodrošina arī intensīvas lietuviešu valodas apmācības un lietuviešu kultūras izpratnes kursus pieaugušajiem vismaz 96 stundu garumā. Arī pašvaldības, kas uzņem bēgļus, cenšas nodrošināt apstākļus lietuviešu valodas apguvei. Pašvaldībās notiekošās programmas ietvaros 1 507 cilvēki no Ukrainas mācās lietuviešu valodu A1 un A2 līmenī.

Karitas pārstāvis Eltai stāsta, ka ukraiņiem, kuri jau ir atraduši darbu, ir grūtības turpināt mācīties mūsu valodu

.

„Lietuvā ir iespējas mācīties lietuviešu valodu bez maksas, taču nodarbību laiks ne vienmēr ir ērts strādājošiem cilvēkiem. Bieži vien pēc viena vai otra valodas līmeņa apguves cilvēki joprojām nerunā lietuviski, jo trūkst valodas prakses. Tāpēc Caritas cenšas apvienot cilvēkus un palīdzēt viņiem attīstīt lietuviešu sarunvalodas prasmes, izmantojot aktivitātes, kur vien tas ir iespējams," viņa saka

.

Pēc viņas teiktā, ukraiņi labi apzinās, ka vietējās valodas zināšanas mīkstina lietuviešu attieksmi pret iebraucējiem, taču ir nepieciešama savstarpēja sapratne.

„Ja cilvēki mācās lietuviešu valodu, ir labi redzēt progresu un iedrošināt viņus. Kā mums pastāstīja viena no mūsu brīvprātīgajām no Ukrainas, viņa ir atradusi savu veidu, kā „atslēgt“lietuviešu sirdis, lai tās, runājot krieviski, neaizveras. Kad viņa iemācījās, kā sasveicināties, kā sevi iepazīstināt, ka ir no Ukrainas un ka mācās lietuviešu valodu, bet vēl nerunā tik labi, kā gribētos, viņu visur ļoti labi uzņēma," stāsta V. Kasulaitiene-Matusevičūte.

Šo saturu sagatavoja Delfi, kas ir daļa no PULSE Europe iniciatīvas, kura atbalsta žurnālistu starptautisko sadarbību. Šo rakstu sagatavoja Kims Son Hoangs (Kim Son Hoang) no Austrijas ziņu portāla „Der Standard“ un Petrs Jedlička (Petr Jedlička) no Čehijas ziņu portāla „Denik Referendum“.

Marks : karš Ukrainā, bēgļi, ukraiņi, patvēruma meklētāji.