Baltkrievijas potaša minerālmēslu ražotājs "Belaruskalij" beidzot iesniedza prasību pret Lietuvu par miljardiem eiro lielu zaudējumu atlīdzību par mēslojuma tranzīta apturēšanu, Lietuva apgalvo, ka nepiekrīt visiem prasības pieteikumā izteiktajiem apgalvojumiem un iesniegs savus argumentus šķīrējtiesai, trešdien ziņu aģentūrai BNS pavēstīja Satiksmes un transporta ministrija.

„Lietuvas Republika nepiekrīt visiem „Belaruskalij“ prasībā šķīrējtiesai izteiktajiem apgalvojumiem un iesniegs šķīrējtiesai savus argumentus par nepiekrišanu noteiktajos termiņos“, – teikts trešdien izplatītajā paziņojumā. 

„Lietuva ir tiesiska valsts, kas ievēro visas starptautiskajās tiesībās noteiktās saistības, un šķīrējtiesa – ir parasta procedūra ieguldījumu strīdu risināšanai. Pats par sevi fakts, ka „Belaruskalij“ ir cēlis pretenzijas pret Lietuvu, nenozīmē šādu prasību pamatotību. Gluži pretēji, – Lietuva ir pārliecināta par savu lēmumu pilnīgu pamatotību un likumību“, – norādīja ministrija, atbildot uz BNS jautājumiem par lietas virzību. 

Sankcijas pret "Belaruskali" noteica Eiropas Savienība ar tās dalībvalstu kopīgu piekrišanu, un Lietuva īsteno šīs sankcijas, kas pašlaik ir spēkā un ir iedarbīgas, norādīja ministrija.

Sankcijas pret "Belaruskali" tika piemērotas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgu piekrišanu, un Lietuva īsteno šīs sankcijas, kas pašlaik ir spēkā un ir iedarbīgas, norādīja ministrija.

Ministrija atgādina, ka ES Vispārējā tiesa jau ir noraidījusi „Belaruskalij“ prasību, ar kuru tika apstrīdētas sankcijas, un Lietuvas tiesas ir noraidījušas „Belaruskalij“ pārsūdzības un atzinušas, ka Lietuvas iestāžu lēmumi ir likumīgi.

„Belaruskalij“ uzsāka tiesvedību pret Lietuvu pagājušā gada oktobrī, bet pēc tam, kad tā savlaicīgi nesamaksāja šķīrējtiesas nodevu, tiesa apturēja tiesvedību līdz šā gada 30. augustam, bet pēc nodevas samaksas tiesvedība tika atjaunota un tai tika uzdots līdz 2. decembrim iesniegt detalizētu prasību ar konkrētiem prasījumiem pret Lietuvu.

Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "Belta" ziņoja, ka prasība pret Lietuvu ir pamatota ar tās iespējami prettiesisku rīcību, kas pārkāpj uzņēmuma kā ārvalstu ieguldītāja tiesības, kuras aizsargā Lietuvas un Baltkrievijas valdību nolīgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. 

„Belaruskalij“ izpilddirektors Andrejs Ribakovs aģentūrai pastāstīja, ka uzņēmums visus prasījumus prasībā ir izvirzījis, veicot „aukstu aprēķinu“, lai saņemtu no Lietuvas pilnu izmaksu atlīdzību. 

Prasības summa nav atklāta, taču mēslošanas līdzekļu ražotāja vadītājs apgalvo, ka tā ir „ļoti ievērojama“.   

BNS ziņo, ka tā varētu būt aptuveni 1 miljards eiro. 

„Belaruskalij“ pagājušā gada oktobrī uzsāka investīciju arbitrāžas procesu pret Lietuvu pēc tam, kad valdība atzina par spēkā neesošu 2022. gada janvārī noslēgto kravu pārvadājumu līgumu starp „Lietuvos geležinkeliai“ un „Belaruskalij“.

Baltkrievijas minerālmēslu gigants apgalvo, ka līguma izbeigšana ir nelikumīga un, iespējams, pārkāpj divpusējo līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas starp Lietuvu un Baltkrieviju tika parakstīts 1999. gadā, un pieprasa kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

Pastāvīgā šķīrējtiesa (PST) ir pieņēmusi Baltkrievijas un Baltkrievijas pusei labvēlīgu lēmumu. Pastāvīgā šķīrējtiesa (PST) septembrī paziņoja, ka šķīrējtiesu vada pazīstamais šķīrējtiesnesis Gabrielle Kaufmann-Kohler (Gabrielle Kaufman Kioler) no Šveices, un tajā piedalās arī pazīstamie šķīrējtiesneši Azzedine Kettani no Marokas (iecēla Baltkrievija) un Zachary Douglas no Apvienotās Karalistes (iecēla Lietuva). 

Arbitrāžas atrašanās vieta ir Ženēvā, Šveicē.

Uzņēmuma „Belaruskalij“ tranzīts no robežas ar Baltkrieviju līdz Klaipēdas ostai ir bijis spēkā vairāk nekā desmit gadus, un tam bija jāilgst līdz 2023. gada beigām, taču 2022. gada 1. februārī tas tika izbeigts pēc tam, kad valdība apstiprināja, ka līgums starp „Lietuvos geležinkeliai“ un „Belaruskalij“, kam bija jāilgst līdz 2023. gada beigām, neatbilst valsts drošības interesēm. 

„Belaruskalij“ minerālmēslus ostā pārkrauva uzņēmums Bulk Terminal, ko kontrolē uzņēmējs Igors Udovickis un „Belaruskalij“, kurā „Belaruskalij“ pieder 30% akciju.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmums „LTG Cargo“ agrāk pārvadāja aptuveni 11 miljonus tonnu „Belaruskalij“ mēslošanas līdzekļu gadā.