Lai novērstu to, ka mājas jumts, saimniecības ēkas, žogi un ceļi uz jums uzkritīs, ir svarīgi laikus atpazīt pirmās avārijas pazīmes, lai to novērstu. Kā jūs varat paredzēt, ka jūsu īpašumā esošais koks varētu kļūt par avārijas avotu?

?

Kādi koki ir bīstami koki?

Vispirms aplūkosim biežāk sastopamos iemeslus, kuru dēļ koks kļūst bīstams videi un cilvēkiem.

.

• Dabas katastrofas: vētra, negaiss, viesuļvētra, zibens spēriens, plūdi u.c.

&pull; Ārējā mehāniskā iedarbība: koku notriec automašīna, sabojā celtniecības tehnika, koku sabojā nolauzts vai nogriezts kaimiņu koka zars u. c.

• Koku slimības (īpaši tās, kas skar stumbru): citosporoze, bakteriālais apdegums u. c.

• Koku kaitēkļi: ūsasvaboles, zeltainās vaboles, mizgrauži, mizgrauži, kinēzes u. c.

Atgadīga koka pazīmes

Iepriekš ir iespējams noteikt, ka kokam draud sagāzties, pamatojoties uz noteiktām pazīmēm, kas norāda, ka avārijas koks ir jānozāģē pēc iespējas ātrāk.

Ir iespējams iepriekš noteikt, ka kokam draud sagāzties.

• Lielas plaisas stumbrā un skeleta zaros, stumbra šķelšanās.

• mizas lobīšanās lielā koka platībā.

• stumbra pūšanas slimību, piemēram, koksni bojājošo oša sēņu, simptomi

.

• lapu un skuju nokrišana netipiskā laikā, īpaši, ja to pavada zaru atmiršana.

• lapu un skuju nokrišana netipiskā laikā, īpaši, ja to pavada zaru atmiršana.

• stumbrs ir pilns ar dobumiem.

• stumbrs noliekts vairāk nekā 45 grādu leņķī. Vairumā gadījumu 45 grādu leņķis tiek uzskatīts par avārijas stāvokli.

• Koks aug ļoti tuvu ūdenim (sakņu sistēmas pūšana bieži paliek nepamanīta);

• Nolauzti un pārkares vainaga fragmenti (bet dažos gadījumos koku vēl var glābt)

.

Atrokšņu koku gāšanās novēršana

Saprotams, ka mēs nevaram kontrolēt viesuļvētru vai citu dabas parādību ātrumu un spēku. Tomēr mēs varam samazināt koku gāšanās radītos postījumus vai arī pilnībā no tiem izvairīties. Lūk, daži arboristu (koku kopšanas un apgriešanas profesionāļu) padomi.

Sastādiet kokus pietiekami tālu no mājas, žogiem, ceļiem un citām ēkām. Augstiem kokiem (virs 15 m) ieteicamais attālums ir 3 m, vidēja auguma kokiem (10-15 m) - 2 m, bet pundurkokiem (līdz 10 m) - 1 m.

Māju vai citu saimniecības ēku tuvumā nestāda koku sugas, kas statistiski visbiežāk cieš no vētras postījumiem, piemēram, Amerikas kļavas, egles, apses un papeles. Rūpīgi apsveriet to augu atrašanās vietu, kuriem ir sekla sakņu sistēma (galdniecības bērzs, sarkanais ozols, kļava, robīnija, ciprese, ciprese, tūja, sedums, magnolija, sumāks).

Izlasiet Dārza koku slimību un kaitēkļu profilakses kalendāru, lai savlaicīgi novērstu inficētos zarus. Veidojiet zemes gabalā esošo koku vainagus saskaņā ar arboristu ekspertu ieteikumiem.

Sargājiet kokus no saules apdegumiem: rudenī noteikti veiciet koku balināšanu un neaizmirstiet atjaunot stumbra krāsu ziemas beigās/vai agrā pavasarī.

Pērkot jaunu zemes gabalu, noteikti konsultējieties ar profesionālu arboristu, kurš var jums pastāstīt, kuri koki nākotnē var apdraudēt jūsu īpašumu, un piedāvāt iespējas, kā risināt iespējamās problēmas.

Kur vērsties pēc neatliekamās koku ciršanas

Kādi jautājumi jums varētu rasties, ja nepieciešams nocirst koku savā īpašumā? Jūs to iestādījāt, jūs to nozāģēsiet, kad tas būs nepieciešams. Taču tas nav tik vienkārši. Lai saņemtu atļauju nocirst vai intensīvi apgriezt koku, zemes gabala īpašniekam ir jāvēršas pašvaldībā. Īpaši tad, ja uz zemes gabala esošie koki ir aizsargājami koki. Katra pašvaldība koku ciršanas atļaujas izsniedz individuāli. Pašvaldībām ir savi noteikumi. Par to neievērošanu un aizsargājama koka neatļautu nociršanu var uzlikt nolikmi no 60 līdz 200 eiro (saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu).

Kādi ir aizsargājamie koki?

Toties aizsargājamam kokam ciršanas atļauja nav nepieciešama, ja koks ir avārijas stāvoklī un koku ciršanas/zāģēšanas darbi jāveic pēc iespējas ātrāk, piemēram, ja dabas, satiksmes vai cita veida notikuma dēļ aizsargājamais koks ir kļuvis par avārijas koku un apdraud sabiedrību, tās īpašumu, ēkas vai satiksmes drošību.

Tādā gadījumā personām, kas veic ciršanas darbus, 3 darba dienu laikā rakstiski jāinformē pašvaldība, norādot aizsargājamā koka atrašanās vietu un iesniedzot 3 fotogrāfijas, kurās redzams skats pirms darbu veikšanas un no dažādām pusēm nocirstais avārijas koks no aizsargājamo augu saraksta.

Pilsētā šīs problēmas risinājums ir tāds, ka ēkas iedzīvotājiem ir jāsazinās ar ēkas apsaimniekotāju, lai tiktu nozāģēts avārijas koks pie daudzdzīvokļu mājas. Pārvaldniekam ir jāorganizē daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu, vai koks ir jānozāģē vai jānoņem. Lai saņemtu pozitīvu atbildi, ir nepieciešama vairāk nekā puses ēkas iedzīvotāju piekrišana. Pēc tam ēkas pārvaldnieks iesniedz pašvaldībai pieteikumu ciršanas atļaujas saņemšanai, pievienojot lūgumu, avārijas koka fotogrāfijas un shēmu, kurā atzīmēta māja un koks. Pēc atļaujas saņemšanas no pašvaldības administrācijas Vides aizsardzības departamenta pārvaldnieks organizē koka nozāģēšanu, pieaicinot speciālistus.