Lauksaimnieku atbalsts kultūrai - pilsoniskās aktivitātes izpausme vai drauds kopienas vienotībai?

Kā kultūras sabiedrība turpina kurnēt un paust neapmierinātību ar "Nemunas aušros" dalību koalīcijā, arī lauksaimnieki ir ņēmuši vērā. Sociālo tīklu „Facebook“ grupā „Latvijas zemdirbių protesta akcija“ tiek paziņots par iespējamo lauksaimnieku pievienošanos kultūras protestiem, taču pašā lauksaimnieku kopienā šis lēmums tiek uztverts ar neviennozīmīgām sajūtām.  

Politiskais aktīvisms – demokrātijas pazīme

Lietuvas lauksaimnieku savienības (LZS) priekšsēdētāja vietnieks Martins Puidoks (Martynas Puidokas) lauksaimnieku aktīvismu vērtē pozitīvi. „Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka pilsoniskais aktīvisms ir pozitīvs. Tā ir pilsoniska izpausme. Mums ir nepieciešams paust savas sāpīgās problēmas, savu viedokli. Tas ir demokrātisks process," viņš saka.

.

Audrius Vanags, Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs, viņam pievienojas. Viņš uzskata, ka atbalsts kultūras nozarei ir pilsoniskās atbildības izpausme.

„Valsts politiskajā sfērā visi procesi virzās negatīvā virzienā. Tāpēc, pirmkārt, es kā atbildīgs pilsonis uzskatu, ka lauksaimniecība nebūs stipra, ja mūsu valsts nebūs stipra. Satraucoša ir vērtību pamatu sagraušana un mākslīga sabiedrības šķelšana," saka Vanags.

Viņš aicina lauksaimniekus saglabāt vienotību, domāt plašāk – ne tikai par nozari, bet arī par valsts nākotni.

Vanagas aicina lauksaimniekus saglabāt vienotību, domāt plašāk – ne tikai par nozari, bet arī par valsts nākotni.

Tāpat lauksaimnieki un iedzīvotāji

LŪS Pakruojis filiāles vadītājs Gedas Špakauskas arī atbalsta savu kolēģu pilsonisko aktivitāti.

„Mēs esam ne tikai lauksaimnieki, bet arī pilsoņi. Tāpēc ir svarīgi, kas notiek Lietuvā un kas notiks nākotnē. Nav nekāds brīnums, ka lauksaimnieki vēlas pievienoties kulturālistiem un parādīt, ka viņiem rūp valstī notiekošie procesi," viņš uzskata.

Pēc lauksaimnieka domām, daļa sabiedrības jūtas nodevusies politiķu solījumiem un vīlusies pēc vēlēšanām, tāpēc protests ir kā emocionāla izlāde un veids, kā paust savu viedokli.

„Mēs pirms vēlēšanām piedalījāmies tikšanās ar politiķiem, ar „Nemunas aušros“ pārstāvjiem, uzklausījām viņu teikto. Bet pēc vēlēšanām sākās meli. Pat protesta laikā par nodokļu palielināšanu Remigijs Žemaitaitis pats taisni pateica, ka mūsu nodokļi ir jāpaaugstina. Viņš mūs neatbalstīja un neatbalstīja. Daži lauksaimnieki droši vien ir dusmīgi par visiem meliem, un nav brīnums, ka viņi tagad protestē," turpina Špakauskas.

Vienotības jautājums

Vis gan ne visi lauksaimnieku kopienas pārstāvji ir pilnībā solidāri ar kultūras pārstāvjiem. Kauņas rajona lauksaimnieku apvienības (KRŪS) priekšsēdētājs Mindaugs Maciulevičs uzsver, ka ir svarīgi nejaukt pilsonisko aktivitāti ar dažu cilvēku iniciatīvām, kas maskējas visu vārdā

.

„Es viennozīmīgi atbalstu plurālisma iespēju visiem, jo lauksaimnieku kopienā, tāpat kā sabiedrībā kopumā, ir daži labējie, daži kreisie, bet daži vispār neinteresējas par politiku. Es atbalstu pašu procesu, ka daži lauksaimnieki ir iesaistīti visā šajā procesā. Bet tas, ko es patiešām neatbalstu, ir slēpšana visu lauksaimnieku vārdā," viņš saka.

Pēc Maciuleviča teiktā, „Lietuvas lauksaimnieku protesta akcija“ grupai ir spēcīga klātbūtne un atpazīstamība sociālajos tīklos. Tā ir mobilizējusi lauksaimniekus iepriekšējos kopienas protestos – pret nodokļiem, Zaļā krusta kampaņā, traktoru gājienā uz Viļņu. Tā ir bijusi vienojošs spēks, bet tagad, pēc KRŪS priekšsēdētāja domām, tā riskē kļūt par šķelšanās avotu.

.

„Jūs nevarat izmantot visu lauksaimnieku vārdu, un jums ir jāciena tie, kuri tam nepiekrīt. Cik daudz pūļu bija jāiegulda, lai mūs apvienotu, un tagad notiek mākslīga šķelšanās – tikai dažu spītīgu cilvēku dēļ“, – pauž nožēlu Macijevičs.

Viņš arī uzsver, ka nav pieņemts nekāds kopīgs lēmums par lauksaimnieku dalību kultūras protesta organizācijās vai savienībās – tā ir atsevišķu indivīdu iniciatīva.