Kazys Starkevičius, zemkopības ministrs, Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (Briselē) izvirzīja jautājumu, kas īpaši satrauc Lietuvas lauksaimniekus, proti, ierobežot ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu iegādātās tehnikas vai aprīkojuma izmantošanu tikai ieguldījumu projektā paredzētajiem mērķiem un darbībām, bet ne citiem mērķiem.

Ministre uzsvēra, ka noteikumos nav tieša aizlieguma pārsniegt sākotnējā projektā noteiktās robežas un ka ir nepieciešama jauna pieeja lauku attīstības investīciju projektu administrēšanai.

„Lauksaimniekiem būtu jāļauj efektīvāk un racionālāk izmantot tehniku, iekārtas vai jebkuru citu ar atbalstu iegādātu preci, nebaidoties no sankcijām. Ko mēs redzam praksē? Lauksaimnieks ir ieguldījis līdzekļus aprīkojumā, kas paredzēts vienam kultūraugu veidam (piemēram, dārzeņiem), bet nevar to izmantot citam (piemēram, graudaugiem), jo tas nebija paredzēts apstiprinātajā ieguldījumu projektā. Kas ir slikts, ja iegādāto aprīkojumu izmanto projektā neparedzētu papildu darbu veikšanai, kas tikai uzlabotu saimniecības dzīvotspēju un padarītu to noturīgāku pret krīzēm?“, - ministrs Starkevičs aicināja atteikties no visaptverošas iestāžu kontroles, kas bieži vien ierobežo lauksaimnieku lēmumus par to, kā apsaimniekot savas saimniecības.

Ministrs minēja vēl citus iracionalitātes piemērus.

Turpmāk traktoru, ko daļēji finansē ES, nevar izmantot, lai sniegtu lauksaimniecības pakalpojumus citam lauksaimniekam vai attīrītu sniegu no ceļiem viņa lauku kopienā, jo šīs darbības netiek uzskatītas par saimniecības modernizāciju. 

„Saimniecībā, īpaši jauktā vai ģimenes saimniecībā, kur saimniekošana ir dzīvesveids, ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami, novilkt skaidras robežas starp darbībām un darbiem. Ir neracionāli ierobežot tehnikas izmantošanu tikai ar vienu vai otru darbību atkarībā no tā, kas ierakstīts investīciju projektā. Mēs esam pārliecināti, ka, lai sasniegtu KLP plašos mērķus, mums ir jāatsakās no ES atbalsta administrēšanas principiem, kas balstīti uz stingru kontroli un sodiem, dodot lauksaimniekam brīvību būt saimniekam savā saimniecībā. Pārmērīgi ierobežojumi noved pie absurda, neefektīvas līdzekļu izmantošanas un grauj uzticību ES un pašai KLP. Mums jāatgriežas pie veselā saprāta. Vai mums katram kultūraugam ir jāpērk atsevišķa laistīšanas iekārta un tā jāizmanto tikai dažas reizes gadā?" Ministrs aicināja Eiropas Komisiju pēc iespējas ātrāk atrisināt šo problēmu.

Nobeigumā ministrs norādīja, ka nevis maksājumu apmērs vai atbalsta trūkums ir tas, kas lauksaimnieku traktorus izdzen uz galvaspilsētu ielām. Galvenā sāpīgā problēma, kas steidzami jārisina, ir milzīgais birokrātiskais slogs. 

Stratēģisko plānu otrais gads – nepieciešama lielāka elastība

Padome arī pārskatīja KLP stratēģisko plānu īstenošanas otro gadu. Pēc ministra Starkeviča domām, dažus pārāk ambiciozus mērķus būs ļoti grūti sasniegt, piemēram, attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un ainavas elementiem

.

Administratīvais slogs gan lauksaimniekiem, gan administrējošām iestādēm joprojām ir liels. 

„Stratēģisko plānu grozīšanas procedūra ir jāvienkāršo un jāpadara elastīgāka. Tādi tehniski elementi kā pļaušanas vai sējas datumi būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Stratēģiskajā plānā jānosaka tikai stratēģiskie elementi," sacīja ministrs Starkevičs.

Viņš uzsvēra, ka ir jāuzlabo stratēģisko plānu īstenošanas ziņojumu iesniegšanas process – ikgadējo īstenošanas ziņojumu iesniegšanas termiņš ir pārāk agrs, ziņojumu detalizācijas pakāpe ir pārāk augsta, un dalībvalstis ir spiestas skaidrot pat vismazākās novirzes no plānotajām vērtībām.

Ministri apsprieda arī tirgus situāciju, jo īpaši pēc iebrukuma Ukrainā, un citus svarīgus jautājumus

.