Baltijas restorānu īpašnieki protestēs pret nodokļu palielināšanu
Lietuvas restorānu, viesnīcu un kafejnīcu pārstāvji plāno nākamajā ceturtdienā Viļņā protestēt pret nodokļu paaugstināšanu. Šādi protesti vienlaicīgi tiek plānoti visās trijās Baltijas valstīs.
Ivalda Šiškauskienė, Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente, kas organizē protestu Lietuvā, apgalvo, ka nozares pārstāvji pulcēsies pie valdības Viļņā. Turklāt visos restorānos un kafejnīcās tajā laikā tiks atskaņots ieraksts, kurā tiks ziņots par pašreizējo situāciju.
„Pie valdības (V. Kudirkos – BNS) laukumā, kā ierasts, notiks protests. Latvieši to darīs pie Seima (Rīgā – BNS), igauņi to darīs visos restorānos, jo viņus satrauc ne tikai restorāni, viņus satrauc viss PVN (pievienotās vērtības nodoklis – BNS), ko valdība paaugstina. (...) Mēs visi šo protestu darīsim vienlaicīgi, ““– BNS piektdien teica E. Šiškauskiene.
Pēc viņas teiktā, visi restorāni Igaunijā uz 20 minūtēm pārtrauks darbu
.E. Šiškauskienė sacīja, ka lietuvieši nolēma nesekot viņu piemēram, jo tas pārāk ietekmētu jau tā grūtībās nonākušos restorānus. Turklāt viņa sacīja, ka ne visi restorāni pieder asociācijām, un daži ir noslēguši līgumus ar birojiem un apņemas ievērot noteiktas darba stundas.
„Patreizējā situācijā patēriņš jau pārslīd , un, ja cilvēkus iebiedēsiet, lai tie pārtrauktu darbu (protesta akciju laikā), tie varētu nekavējoties bankrotēt. Situācija ir tik slikta, ka jums nav ne jausmas," viņa teica.
„Vakar lasīju par maiznīcām, un VMI (Valsts nodokļu inspekcijas –BNS) dati liecina, ka ir ierosinātas 563 bankrota lietas. Un no visām pusēm (slikti – BNS). Mēs sākām skatīties plašāk – kafejnīcas, maiznīcas, mazie restorāni, es nerunāju par reģioniem, tur vienkārši peļņas vairs nav vispār, tagad visi strādā uz nulli un viņi vairs nesaprot, kāpēc viņiem jāstrādā, –, –, – teica E. Šiškauskiene.
Saskaņā ar Valdības datu aģentūras datiem restorānu, kafejnīcu un citu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums Lietuvā šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 1,056 miljardi eiro (bez PVN), kas ir par 7,3 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
No šā gada janvāra ēdināšanas uzņēmumiem atkal tiek piemērota PVN pamatlikme 21% apmērā. No 2021. gada jūlija ir ieviests 9% nodoklis, lai palīdzētu uzņēmumiem, kurus skārusi pandēmija.
Pērn rudenī Seims noraidīja opozīcijas grupu priekšlikumu pagarināt 9 % PVN likmes piemērošanu līdz 2026. gada decembra beigām. Iepriekš parlaments bija ierosinājis nodokļa samazinājumu padarīt par pastāvīgu.
Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācija (EHRL) trešdien paziņoja, ka ēdināšanas un izmitināšanas iestādes valstī mēneša pēdējā dienā uz īsu brīdi slēgs darbu, protestējot pret nozares kropļojošo nodokļu politiku.
Saskaņā ar EHRL paziņojumu kafejnīcas, restorāni, viesnīcas un citas sabiedriskās ēdināšanas iestādes 31. oktobrī no plkst. 12.00 slēgs durvis. Uz 10 minūtēm tiks pārtrauktas 30 minūtes.
Igaunijas sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības nozarē streiks tiek izsludināts pirmo reizi vēsturē.
Septembrī Igaunijas valdība nolēma ieviest tā dēvēto aizsardzības nodokli ar trim sastāvdaļām – ja plānu apstiprinās parlaments, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no 2025. gada pieaugs par 2 procentpunktiem līdz 24 %, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 2026. gadā pieaugs vēl par 2 procentpunktiem līdz 24 % (nākamgad - 22 %)
.Papildus uzņēmumu ienākuma nodoklis no 2026. gada tiks palielināts vēl par 2 procentu punktiem līdz 24 % (nākamgad pieaugs līdz 22 %). 2026. gadā tiks ieviesta arī 2 % likme reinvestētajai peļņai, kas Igaunijā pašlaik ir atbrīvota no nodokļiem.
Igaunijā nepastāv progresīvie nodokļi, tāpēc visi nodokļu maksātāji maksās vienādas likmes
.