Zvejniecības dienests ir saņēmis 12 zvejas uzņēmumu un privātpersonu, kas zvejo Kuršu līcī un dažos ezeros, lūgumus anulēt zvejas kvotas tiesības un svītrot visus zvejas kuģus no iekšzemes zvejas kuģu saraksta. Tiem tiks izmaksāti gandrīz 3 miljoni eiro par izstāšanos no zvejas uzņēmējdarbības.

„Izstāšanās maksājumi ļaus bijušajiem komerciālās zvejas uzņēmumiem mainīt savu darbību. Tie varēs veiksmīgi turpināt sniegt tūrisma pakalpojumus vai nodarboties ar atpūtas zveju," sacīja vides ministra vietnieks Kęstutis Šetkus.

Tā kā arī turpmāk varēs veiksmīgi sniegt tūrisma pakalpojumus vai nodarboties ar atpūtas zveju," sacīja vides ministra vietnieks Kēstutis Šetkus.

Pērn pieņemtie grozījumi Zvejniecības likumā paredz, ka zvejas uzņēmumam, kas ir saņēmis maksājumus, ir jāatsakās no zvejas uzņēmējdarbības visās ūdenstilpēs un nekad vairs nedrīkst pieteikties zvejas kvotām. Izsaistīto uzņēmumu zvejas kvotas nevar sadalīt citiem zvejas uzņēmumiem.

.

Izstāšanās maksājumus par zveju turpinās maksāt nākamos divus gadus. gadā tiks izmaksāti 2 miljoni euro, 2025. gadā - 1 miljons euro, 2026. gadā - 1 miljons euro. 2026. gadā tiks izmaksāti 80 % no paredzētās maksājumu summas. Gadījumā, ja aprēķinātā maksājumu nepieciešamība palielināsies, pastāv iespēja vērsties Eiropas Komisijā, lai saņemtu iespēju piešķirt papildu līdzekļus šim pasākumam.

Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktajiem indikatoriem Kuršu līcī zivju sabiedrības bagātības indekss, kas norāda plēsīgo zivju daudzumu, un zivju sabiedrības lieluma indekss, kas norāda lielo zivju daudzumu, neatbilst laba vides stāvokļa kritērijam. Zvejniecība ietekmē abus šos rādītājus.

Komerciālās zvejas intensitātes samazināšana uzlabos zivju krājumu stāvokli un padarīs pievilcīgāku atpūtas zveju.