Apkārtējās vides ministrija, kas ir saņēmusi sūdzības no zivju audzētājiem par pieaugošo kormorānu nodarīto kaitējumu zivju audzētavām, strādā pie izmaiņām likumdošanā, lai palīdzētu efektīvāk regulēt kormorānu populāciju, lai novērstu putnu nodarīto kaitējumu.

Lielie jūraskraukļi ir aizsargājama suga Lietuvā un Eiropas Savienībā saskaņā ar ES Savvaļas putnu direktīvu, tāpēc to populācijas regulēšanai vai pārvietošanai no to dabiskās dzīvotnes nepieciešama Vides aizsardzības aģentūras atļauja, kas tiek izsniegta saskaņā ar vides ministra apstiprinātu Aizsargājamo sugu izmantošanas kārtību.

Sargājamo dzīvnieku, augu un sēņu sugu likuma noteikumi ļauj zivju audzētavām regulēt kormorānu populāciju skaitu, lai aizsargātu zivju krājumus, akvakultūru un ūdeņus no nopietniem postījumiem, ievērojot Vides aizsardzības aģentūras izsniegtajās atļaujās minētos nosacījumus.

Dzīves putnu populāciju skaitliskuma regulēšanai vides ministra apstiprinātais Aizsargājamo sugu izmantošanas kārtības apraksts paredz šo putnu izņemšanu no savvaļas ar medībām, kā arī ar nemedībām (bez medībām) saistītas metodes, piemēram, akustisko un vizuālo atbaidīšanas līdzekļu izmantošanu, ietekmi uz ligzdvietām un ligzdu traucēšanu.

Toties zivju audzētavu pārstāvji savos pieprasījumos norāda, ka ar nāvi nesaistīti pasākumi ir neefektīvi kormorānu populācijas apkarošanā. Viņi apgalvo, ka visefektīvākā metode ir medību un nemedību pasākumu kopīga izmantošana, un tāpēc lūdz noteikt kvotas šo putnu medībām (izņemšanai no savvaļas).

Apkārtējās vides ministrija, kas pašlaik izstrādā grozījumus Aizsargājamo sugu izmantošanas kārtības aprakstā, kuri drīzumā tiks publiskoti, ierosina noteikt ikgadējas kvotas, kuras aprēķina, ņemot vidējo nomedīto kormorānu skaitu katrā zvejniecībā 7 gadu periodā.

.

Prēķināto gada kvotu katrai akvakultūras saimniecībai palielina vai samazina par valsts vaislas kormorānu populācijas procentuālo pieaugumu vai samazinājumu, ņemot vērā vaislas pāru skaita izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Tiek ierosināts dažos gadījumos piemērot kormorānu medību ierobežojumus. Ja zvejas vietas robežas atrodas 5 km attālumā no aktīvas kormorānu kolonijas robežas un 5 km attālumā no kolonijas robežas nav citu ūdenstilpju, kas būtu piemērotas vaislas kormorānu barošanai, vaislas un mazuļu audzēšanas sezonā (aprīlis-jūnijs) kormorāniem būtu atļauts izmantot ne vairāk kā 35 % no gada kvotas.

Katru gadu Vides aģentūrai atļaujas saņemšanai piesakās aptuveni 15 zivjaudzētavas, un visās tajās tiek regulēta medību rīku un alternatīvu līdzekļu izmantošana.

Saskaņā ar Valsts aizsargājamo teritoriju dienesta datiem 2021. gadā Lietuvā ligzdoja 8900 lielo jūraskraukļu pāru, 2022. gadā - 9279 pāri, 2023. gadā - 7868 pāri un 2024. gadā - 7671 pāris, pēc provizoriskām aplēsēm, aizsargājamās teritorijās, dati par pāriem, kas šogad ligzdoja neaizsargātās teritorijās, vēl tiek analizēti.  

Akvakultūras saimniecību dati liecina, ka pēdējos gados no savvaļas putnu sugām ar letālu noķerto jūraskraukļu skaits ir palielinājies. gadā tika noķerti 3 372 putni, 2022. gadā - 4 719 putni, bet 2023. gadā - 6 107 putni. 

Lietuvā lielie jūraskraukļi ir sastopami 8 dažāda lieluma kolonijās. Lielākās ir Juodkrantes un Rusnes arhipelāgā.

.