Šogad agrā raža ir piespiedusi ne tikai lauksaimniekus, bet arī ugunsdzēsējus pielikt lielākas pūles. To apstiprina arī Jūrmalas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Darjus Ufartas. Viņš dalās ne tikai kā ugunsdzēsējs, bet arī kā lauksaimnieks pieredzē par ugunsgrēkiem un to novēršanu kombainos un citā lauksaimniecības tehnikā.

D. Ufarts, kurš ar lauksaimniecību nodarbojas jau desmit gadus, novēro, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas kombainos un pļaujmašīnās – presēs. Viņš uzskata, ka tas, iespējams, ir tāpēc, ka šīs iekārtas ir tehniski konstruētas tā, ka tām ir visi priekšnoteikumi, lai aizdegtos.

 „Kombainā ir tūkstošiem kustīgu, rotējošu, viena pret otru berzējušos detaļu, kas, ja netiek pareizi darbinātas, var aizdegties un izraisīt ugunsgrēku. Praksē diemžēl dega visi kombaini - gan jauni, gan veci. Iespējams, nav iespējams izvairīties no tehnikas ugunsgrēka, taču ir iespējams samazināt ugunsgrēka risku," viņš norāda.

Kas lauksaimniekiem būtu jādara, pirms izbraukt uz laukiem ar lauksaimniecības tehniku, lai izvairītos no šādām nelaimēm?

D. Ufarts atgādina prasības: kombainiem jābūt aprīkotiem ar 2 ugunsdzēšamajiem aparātiem ar vismaz 4 kg ietilpību un vienu liesmu slāpējošu audumu. Citām lauksaimniecības mašīnām jābūt 2 ugunsdzēšamajiem aparātiem ar 2 kg tilpumu vai 1 ugunsdzēšamajam aparātam ar 4 kg tilpumu. Tomēr, pēc manas kā lauksaimnieka pieredzes, ar šiem pasākumiem nepietiek. Manā kombainā ir seši ugunsdzēšamie aparāti, gan pulverveida, gan ogles, bet ugunsgrēka gadījumā es nezinu, vai ar visiem pietiktu," viņš saka – viņš dalās savos novērojumos.   

Kādiem ugunsdzēšamajiem aparātiem jābūt kombainā? Paneļdiskusijas dalībnieks norāda, ka pulverveida ugunsdzēšamie aparāti ir populāri, jo tie ir universāli un tiem piemīt īpašības, kas patiešām labi dzēš ugunsgrēkus. Tomēr viņš saka, ka, ja runa ir par degošas lauksaimniecības tehnikas dzēšanu, pulvera ugunsdzēšamie aparāti bieži vien ne vienmēr perfekti veic savu uzdevumu.  Jo ugunsgrēkus bieži izraisa sabrucis gultnis, sakarsis metāls, kas aizdedzina uzkrātos putekļus, vai, vēl sliktāk, kaut kur noplūdušas eļļas dēļ. Šādos gadījumos, kad ugunsgrēks ir nodzēsts ar pulverveida ugunsdzēšamo aparātu, karstajam metālam joprojām izdodas uzliesmot no jauna. Tāpēc Ufart iesaka izmantot oglekļa dioksīda ugunsdzēšamo aparātu, kas ne tikai izspiež skābekli, bet arī atdzesē ugunsgrēku. Tas samazina risku, ka ugunsgrēks varētu izcelties tajā pašā vietā.  

Cits svarīgs padoms ugunsdzēsējiem un lauksaimniekiem ir izvietot ugunsdzēšamos aparātus kombainā dažādās viegli pieejamās vietās, jo nav zināms, kur ugunsgrēks sāksies, cik spēcīgs tas būs un kāds būs liesmu izplatīšanās virziens.

„Viens no labākajiem ugunsdzēsības līdzekļiem ir ūdens. Esmu novērojis, ka daudziem kolēģiem kombainos ir 20 litru ūdens tvertnes, es ieteiktu tās padarīt viegli noņemamas un pēc sākotnējās dzēšanas ar pulveri“atdzesēt karsto vietu ar ūdeni," pieredzē dalās D. Ufartas“

.

Viņš atgādina, ka degšanu ugunsgrēkā ievērojami paātrina putekļainas eļļas nogulsnes, kas uzkrājas pie dzinēja vai citās bīstamās vietās. Tāpēc putekļu izpūšanai no visiem kombaina nodalījumiem ar gaisa pūtēju vajadzētu būt katra lauksaimnieka ikdienas rīta rutīnai.

D. Ufarts pats ir piedzīvojis lauksaimniecības tehnikas ugunsgrēku. Veicot siena presēšanu, sabojājies gultnis uzkarsēja vārpstu, kas savukārt uzkarsēja gumijas siksnu. Pulvera ugunsdzēšamais aparāts nespēja nodzēst ugunsgrēku, jo, tiklīdz pulveris tika apturēts, ugunsgrēks atkal sākās no jauna – karstā vārpsta atkal uzkarsēja siksnu. Par laimi, man līdzi bija ūdens, tāpēc atvēsināju vārpstu ar ūdeni, un ugunsgrēks atkal neiesākās," viņš stāsta.

Sava divpadsmit gadu ugunsdzēsēja un ugunsdzēsēja darba laikā viņš ir dzēsis arī uz lauka degošu kombainu. Viņš norāda, ka lauksaimniecības tehnikas ugunsgrēki neatšķiras no citu mašīnu ugunsgrēkiem, izņemot to, ka tie parasti deg laukos. Piekļuve ugunsgrēkam padara šos ugunsgrēkus īpašākus.

„Lauki ir iezīmēti ciemos, un nokļūt līdz ugunsgrēka vietai pēc iespējas ātrāk bieži vien ir sarežģīti, jo laukus bieži šķērso meliorācijas grāvji un piekļūšana ugunsgrēka vietai dažkārt ir apgrūtināta un ne tik ātri, kā gribētos,“, “, &ndashas D. Ufartas saka.

Laiks ugunsgrēka dzēšanā ir ļoti svarīgs. Tāpēc ugunsdzēsējs iesaka lauksaimniekiem ugunsgrēka izcelšanās gadījumā līdz ugunsdzēsēju ierašanās brīdim censties nodzēst ugunsgrēku pašiem. „No prakses zinu, ka savlaicīga rīcība, laba piekļuve un precīza atrašanās vieta izglāba pusmiljonu vērtu kombainu“.

D. Ufartas novēl saviem kolēģiem ugunsdzēsējiem drošu darbu, bet lauksaimniekiem – lai ugunsgrēks nesabojā ražu.