Jaundamerikas Savienoto Valstu (ASV) Slimību kontroles un profilakses centrs pagājušajā nedēļā ziņoja, ka trīs aizdomās turamie putnu gripas gadījumi mājputnu fermu strādnieku vidū, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojums par cilvēku inficēšanās gadījumu ar putnu gripu Meksikā, sāka pieaugt spekulācijas par to, vai tas varētu pāraugt vēl vienā globāla pandēmija. Arī daži Lietuvas epidemiologi jūlija sākumā izteica pieņēmumus par iespējamiem jaunas pandēmijas sākumiem. Tomēr Nacionālais sabiedrības veselības centrs (NVC) apgalvo, ka pagaidām nav par ko uztraukties, jo pašlaik cilvēki var inficēties ar putnu gripu tikai pēc saskares ar dzīvniekiem, kas pārnēsā vīrusu.

„Putnu gripa ir putnu vīrusu izraisīta slimība (…), kas galvenokārt skar savvaļas putnus, galvenokārt ūdensputnus, bet var skart arī kaķus, lapsas, liellopus, roņus un citus zīdītājus. (…) Tuvs kontakts ar slimiem putniem vai dzīvniekiem var izraisīt arī cilvēku inficēšanos," Eltas komentārā citēta NVSC Infekcijas slimību pārvaldības nodaļas padomniece Greta Gargasiene.

Pēc NVSC datiem Lietuvā nav reģistrēti gadījumi, kad cilvēks būtu inficējies ar putnu gripu, savukārt Eiropas valstīs ir reģistrēti tikai daži sporādiski gadījumi cilvēkiem, kas bijuši ciešā kontaktā ar putniem, t. i., bijuši saistīti ar saimniecībām, kurās putnu gripa ir reģistrēta putnu vidū.

Toties viņa neslēpj, ka situācija varētu kļūt bīstamāka, ja vīrusa mutācijas ļaus cilvēkiem inficēties ar putnu gripu ne tikai no dzīvniekiem, bet arī no cilvēkiem.

„Lai gripas vīruss izraisītu epidēmiju vai pandēmiju, tam jāsāk izplatīties no cilvēka cilvēkam, t.i., jāšķērso sugu barjera. Līdz šim nav reģistrēta izplatīšanās no cilvēka uz cilvēku, taču reāli draudi joprojām pastāv, tāpēc modrība ir ļoti svarīga," viņa teica

.

„Lielākā daļa putnu gripas veidu cilvēkiem neizraisa saslimšanu vai izraisa tikai vieglas saslimšanas, piemēram, drudzi vai konjunktivītu. Simptomi ir līdzīgi saaukstēšanās simptomiem, tāpēc precīzu diagnozi var noteikt tikai pēc iespējamo inficēšanās apstākļu noskaidrošanas un specifiskiem laboratoriskiem izmeklējumiem“, – norāda NVSC pārstāve G. Gargasiene.

Visbeidzot, lai pasargātos no šāda veida saslimšanas, būtiska ir nepārtraukta profilakse – izvairīties no tieša cieša kontakta ar beigtiem un potenciāli inficētiem dzīvniekiem vai putniem, kā arī neapmeklēt vietas, kur ir novēroti beigti savvaļas dzīvnieki vai putni, norāda G. Gargasiene. Turklāt ieteicams parasti nepieskarties slimiem vai beigtiem dzīvniekiem un ievērot veselības aizsardzības iestāžu norādījumus vietās, kur reģistrēti putnu gripas uzliesmojumi.

Saskaņā ar PVO sniegto informāciju, situācija ar putnu gripu inficēto personu Meksikā ir unikāla ar to, ka tas ir pirmais laboratoriski apstiprinātais gadījums, kad visā pasaulē ziņots par cilvēka inficēšanos ar A(H5N2) gripas vīrusu. Lai gan cilvēka inficēšanās avots vēl nav zināms, Meksikā ir ziņots par A(H5N2) vīrusu sastopamību mājputnu vidū.

Papildus tiek paziņots, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēka inficēšanās ar jaunu A gripas vīrusa apakštipu ir notikums ar potenciāli nopietnām sekām sabiedrības veselībai un par to ir jāziņo PVO.

Savukārt PVO, pamatojoties uz pieejamo informāciju, novērtē, ka šā vīrusa radītais risks iedzīvotājiem pašlaik ir zems

.

ĢMC epidemiologs: jāpastiprina uzraudzība

Tā pašā laikā arī Viļņas Universitātes Dzīvības zinātņu centra (VU GMC) Biotehnoloģijas institūta zinātnieks Gytis Dudas norāda, ka jaunas pandēmijas risks ir minimāls. Tomēr viņš atgādina iepriekšējos uzliesmojumus un uzsver, ka pirmais un vissvarīgākais līdzeklis gripas izplatības novēršanai ir informācija par tās izplatību. Tāpēc, uzsver zinātnieks, ir būtiski uzraudzīt līdz šim reģistrētos gadījumus citos kontinentos.

„Pirmā un viena no svarīgākajām mūsu aizsardzības līnijām vienmēr ir informācija, tāpēc, redzot, ka veidojas nelabvēlīga situācija, ir obligāti jāpastiprina jebkura patogēna genomiskā uzraudzība. (…) Zīdītāju inficēšanās ar putnu gripas vīrusiem Eiropā nav nekas jauns, un, ņemot vērā situāciju ar H5N1 A gripas vīrusiem ASV liellopos, mums būtu jāuzdod sev jautājums, vai mūsu monitoringa sistēmas darbojas pietiekami labi, lai uzraudzītu visu, kas būtu jāuzrauga, lai spētu atklāt vīrusus, kas pārlēkuši uz lauksaimniecības dzīvniekiem," rakstiskā komentārā Eltai norādīja Dudas kungs.

„Lietuvā, piemēram, atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīgi „nē“, kā redzējām SARS-CoV-2 pandēmijas laikā, Valsts pārtikas un veterinārais dienests (SVVT) nespēja atklāt vismaz divas vīrusa pārnešanas ķēdes, kas vairāk nekā gadu cirkulēja kažokzvēru fermās un pēc tam pārlēca atpakaļ uz cilvēkiem“, –, – norādīja GMC pētnieks.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik nav nekādas sviras, kas varētu ietekmēt A gripas vai citus putnu vidū cirkulējošos vīrusus, tāpēc gan savvaļas putnu, gan lauksaimniecības dzīvnieku sekvenču monitorings joprojām ir labākais veids, kā pamanīt agrīnas pazīmes par jebkādiem vīrusu lēcieniem uz citām sugām un organizēt reaģēšanu, kad var attiecīgi kaut ko darīt.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) 8. jūlija datiem no 2003. gada līdz 2024. gada 22. maijam pasaulē ir reģistrēti 893 cilvēku saslimšanas gadījumi, tostarp 463 nāves gadījumi, kas veido 52 % no putnu gripas A(H5N1) gadījumiem 24 valstīs, dalījās NCDC.

2024. gadā 11 gadījumi, tostarp 2 nāves gadījumi, tika reģistrēti četrās valstīs: Kambodžā (7 gadījumi, 1 nāves gadījums), ASV (1 gadījums), Vjetnamā (2 gadījumi, 1 nāves gadījums) un Austrālijā (1 gadījums). Tomēr līdz šim nav konstatēta vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku, norāda NVSC.

Pamatojoties uz dažu ASV zinātnieku atziņām, virusologs Sauļus Čaplinsks šonedēļ LNK ziņām sacīja, ka jaunākie pētījumi liecina, ka nav tālu līdz jaunai vīrusa mutācijai, kas var izplatīties arī starp cilvēkiem.

„ Atcerēsimies – pandēmijas laikā koronavīrusa mirstība bija 0,6 %, bet šī vīrusa mirstība varētu būt 25 līdz 50 %. Baidāmies, ka tā nenotiks, un tiek veikta plaša uzraudzība, – LNK ziņām sacīja virusologs.