Mercosur liellopu gaļas imports apdraud Eiropas pārtikas suverenitāti un saimniecību izdzīvošanu
Eiropas Ilgtspējīgas lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas asociācija (SELMA) ir izstrādājusi detalizētu analīzi par pieaugošo jēra gaļas importu no Mercosur valstīm (Brazīlijas, Argentīnas, Urugvajas un Paragvajas) un tā iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības tirgu un lauksaimniecību.
Impporta pieaugums – spiediens uz tirgu
ES pašlaik importē aptuveni 194 000 tonnu liellopu gaļas liemeņu, no kuriem 100 000–120 000 tonnu ir muguras gabali – tas veido pat ceturto daļu no kopējā ES tirgus. Pēc ES–Mercosur nolīguma parakstīšanas imports varētu pieaugt līdz 293 000 tonnu, no kurām 200 000–220 000 tonnu būs filejas izcirtņi.
Jaunā kvota 99 000 tonnu apmērā tiks sadalīta uz pieciem gadiem ar samazinātu likmi 7,5 % apmērā. Kvota tiks sadalīta 50 % starp Brazīliju, 30 % starp Argentīnu un 20 % starp Urugvaju un Paragvaju. Tiek turpināta arī "Hilton" kvota 61 000 tonnu apmērā augstas kvalitātes liellopu gaļas.
Eiropas ražošana – nevienlīdzīgi konkurences apstākļi
ES gadā saražo aptuveni 400 000 tonnu liellopu gaļas fileju. Taču Eiropas ražotāji zaudē konkurences cīņā: Mercosur valstīs liellopu gaļa ir par 18–32% lētāka, liecina Institut de l’Élevage dati. ES ražotāji ir ierobežojuši augstvērtīgu izcirtņu (izcirtņi, muguras gabali) eksportu, savukārt imports no trešām valstīm pieaug.
.
Dažādi standarti rada risku
No 2006. gada ES ir aizliegts izmantot antibiotikas augšanas veicināšanai, un no 2024. gada stājās spēkā aizliegums importēt šādu dzīvnieku gaļu. Tomēr vienīgais kontroles līdzeklis – veterinārārstu godprātīgas deklarācijas eksportētājvalstīs – tiek uzskatīts par nepietiekamu.
Šo prasību dēļ ES lauksaimniekiem ir augstākas izmaksas: +2,30 €/kg Francijā. Tikmēr Brazīlija atļauj izmantot 27 % no ES aizliegtajiem pesticīdiem. Brazīlija ir vēl vairāk mīkstinājusi savus pesticīdu lietošanas noteikumus, atceļot vides un veselības aizsardzības kritērijus; tas apdraud patērētāju drošību un veicina mikrobu rezistenci.
Atbilstība – tikai daļēji
Saskaņā ar ES Regulu Nr. 1760/2000 liellopiem jābūt pilnībā izsekojamiem no dzimšanas līdz nokaušanai. Tomēr Brazīlijā šī sistēma attiecas tikai uz eksportu uz ES un tikai uz pēdējo audzēšanas posmu – tāpēc nav zināms, kā dzīvnieki ir audzēti.
Uz spēles likta pārtikas suverenitāte un lauku nākotne
Neraugoties uz stabilo pieprasījumu pēc liellopu gaļas, ganāmpulku skaits ES samazinās, kas nozīmē pieaugošu atkarību no importa. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi apdraud saimniecību izdzīvošanu, jo īpaši lauku apvidos, kur lopkopība ir ekonomiski un kulturāli nozīmīga. Ilgtermiņā tas var mazināt ES spēju nodrošināties ar pārtiku.
SELMA ieteikumi: kā aizsargāt Eiropas lauksaimniekus un patērētājus
1. Pieprasīt vienādus noteikumus attiecībā uz visu importu
Visiem importētajiem produktiem jāatbilst tādiem pašiem ES standartiem kā vietējiem produktiem
.Atbilstība ir jāpārbauda trešās valstīs pirms eksporta
.
2. Pagaidu risinājums – iekļaut nosacījumus tirdzniecības nolīgumos
Tagaidot vienota regulējuma pieņemšanu, divpusējos nolīgumos ir jāiekļauj savstarpīguma princips, jo īpaši attiecībā uz veselību un vidi.
3. Īpaši likumdošanas ieteikumi:Pārskatīt Deleģēto aktu 2023/905, lai nodrošinātu efektīvu importa aizliegumu gaļai, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri ārstēti ar ES aizliegtām antibiotikām.
.
SELMA uzsver, ka, ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt savu lopkopības nozari, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem. Pretējā gadījumā ES riskē zaudēt savu pārtikas apgādes suverenitāti, patērētāju uzticību un lauku dzīvotspēju.
