Šakiai lauksaimnieki ir sašutuši par to, ka AB Linas Agro vaino lauksaimniekus graudu kvalitātē

Asociatyvi nuotr. Canva nuotr.

Šaķu rajona lauksaimniekus ir sadusmojuši AB „Linas agro“ pārstāvju apgalvojumi par Lietuvas labības kvalitātes pasliktināšanos. Paziņojumā AB „Linas agro“ apgalvoja, ka Lietuvā jau trīs gadus pēc kārtas pasliktinās graudu kvalitāte, kas esot saistīts ar lauksaimnieku izvēli mazāk ieguldīt sertificētā sēklā. Vēl viens iemesls ir tas, ka lauksaimnieki iegulda līdzekļus zemas kvalitātes sēklu šķirnēs un pērk mazāk mēslojuma.

„Šakju rajona lauksaimnieki ar bažām seko līdzi publiskajām debatēm par kviešu kvalitātes pasliktināšanos, ko nesen izraisīja lauksaimniecības nozares pārstāvju izteikumi rakstā par situāciju kviešu tirgū“, – teikts Šakju rajona lauksaimnieku apvienības (ŠRŪS) paziņojumā, paužot nožēlu, ka „raksta autori ignorē daudzus reālās situācijas aspektus, ar ko saskaras lauksaimnieki, izdarot vienkāršotus secinājumus un vienpusēji novelkot vainu par sliktāku graudu kvalitāti uz lauksaimniekiem“.

Saimnieki skaidro, ka viņi iegulda līdzekļus savos sējumos, ņemot vērā savas finansiālās iespējas, kas pēdējos gados ir smagi cietušas

.

&dquo;Slāpekli saturošo mēslošanas līdzekļu cenas, kas 2022‐2023. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni - 1000 eiro par tonnu, ir būtiski ierobežojušas lauksaimnieku iespējas nodrošināt parastās mēslošanas līdzekļu devas. Tā kā kviešu iepirkuma cenas tajā laikā saglabājās stabilas un svārstījās no 200 līdz 300 EUR/t, lauksaimnieki saskārās ar ekonomisko spiedienu un bija spiesti pieņemt lēmumus, kas nodrošinātu vismaz minimālu rentabilitāti," teikts vēstulē.

Bet arī tādiem uzņēmumiem kā „Linas Agro“, kas tieši strādā ar graudu tirgu, jāuzņemas atbildība par lauksaimnieku izvēli, uzskata lauksaimnieki.

„Augstās cenas par mēslošanas līdzekļiem, sēklām un nelielās cenu atšķirības starp dažādu šķiru graudiem attur lauksaimniekus no ieguldījumiem augstākas kvalitātes graudu ražošanā," teikts tālāk vēstulē. Piemēram, ja atšķirība starp pirmās un otrās šķiras kviešiem ir minimāla un lauksaimniekam ir jāiegulda lielāki līdzekļi, lai iegūtu augstākas šķiras kviešus, lauksaimnieks ir spiests izvēlēties racionālu, bet ne kvalitāti uzlabojošu risinājumu.

„Jūs (AB „Linas agro“), iespējams, apzināties lauksaimniecības nozares iespējas vai, iespējams, iedibinātos lēmumus piedāvāt Lietuvas tirgū sēklu klāstu, ko ierobežo sēklu šķirnes, no kurām daudzas ģenētiski, visticamāk, ir tikai otrās šķiras sēklas un kuru kvalitātes parametri daudzos gadījumos var nebūt apmierinoši, piemēram, bieži izplatītā sēklu saišķa svars var radīt iespaidu, ka sēklas audzētas kvantitātes, nevis kvalitātes dēļ," argumentē Šaķu lauksaimnieki.

Saimnieki norāda, ka kviešu kvalitāti būtiski ietekmē arī augsnes apstākļi. Klimata pārmaiņu izraisītās neparasti sausās vai lietainās sezonas apgrūtina stabilas un kvalitatīvas ražas nodrošināšanu. Šādās situācijās ir netaisnīgi prasīt, lai lauksaimnieki vieni paši uzņemas atbildību par kvalitāti.

„Apburtais loks, uz kuru norāda autors, patiešām pastāv, bet, lai to pārrautu, ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas, nevis vainas novešana uz lauksaimniekiem," uzsver Šakju rajona lauksaimnieku apvienība. Lauksaimnieki ir vairākkārt pierādījuši, ka viņi ir gatavi ieguldīt līdzekļus kvalitātē, ja tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi, sākot ar pieejamākām mēslojuma cenām un beidzot ar skaidru tirgus pieprasījumu pēc augstas kvalitātes produkcijas.

Zemkopji arī aicina „lauksaimniecības tirgus dalībniekus, tostarp „Linas Agro“ pārstāvjus, uzmanīgi izvēlēties argumentus, kurus viņi publisko, kad runa ir par lauksaimnieku motīviem un lēmumiem“.

„Ļoti aicinām iepriekš minētās publiskotās sabiedriskās domas iniciatorus tieši sadarboties, lai rastu visaptverošus risinājumus, kas ne tikai paaugstinātu kviešu kvalitāti un stiprinātu visu Lietuvas lauksaimniecības nozari, bet arī veltīt laiku un pūles preses paziņojumā minēto apgalvojumu izstrādei un publicēšanai. Galu galā, tikai kopīgi strādājot, mēs varam sasniegt ilgtermiņa un ilgtspējīgu rezultātu, kas ir izdevīgs gan lauksaimniekiem, gan tirgus dalībniekiem," teikts vēstules noslēgumā.

Justas Eimontas, AB „Linas Agro" Labības iepirkumu vadītājs, pēc šī raksta publicēšanas sniedza komentāru:

„Mēs augstu vērtējam lauksaimnieku centienus risināt sarežģīto situāciju, ko ietekmē ekonomiskie apstākļi, tirgus struktūra un klimata pārmaiņu ietekme.

Mēs visi esam ieinteresēti sasniegt kvalitāti ne tikai attiecībā uz kviešiem, bet arī citiem graudaugiem. Nepieciešamie pasākumi ir sadarbība starp visiem tirgus dalībniekiem, integrēti risinājumi un piemēroti apstākļi, lai lauksaimnieki varētu ieguldīt līdzekļus kvalitatīvākas produkcijas ražošanā.

Tikai kopīgi strādājot, mēs varam sasniegt ilgtermiņa ilgtspējīgus rezultātus, no kuriem labumu gūs katrs lauksaimnieks un lauksaimniecības nozare kopumā“.

Video