(Ne)paaudžu maiņa lauksaimniecības nozarē. Kas ir vainojams

Vytautas Buivydas ir Ramūnas Karbauskis.

Pres nedēļu uzņēmuma „Agrokoncerno“ īpašnieks Ramūnas Karbauskis, prezentējot savu vienu no lielākajiem un modernākajiem govju fermu kompleksiem Eiropā, savā Facebook kontā norādīja, ka „jaunā lauksaimnieku paaudze nav sajūsmā par šo diezgan sarežģīto lauksaimniecības nozares jomu un ka lopkopība strauji attīstās ne tikai Lietuvā, bet arī visā pasaulē“. Jaunais lauksaimnieks Ignas Saldys atbildēja, liekot domāt, ka nevis entuziasma trūkums attur jaunos lauksaimniekus no iesaistīšanās šajā nozarē, bet gan piekļuves trūkums lielākām zemes platībām. Vai tiešām lielie patiešām attur jaunos lauksaimniekus?

Zeme ir...?

Reaģējot uz jaunā lauksaimnieka vārdiem, Karbauskis uzsvēra, ka saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem zeme, ko varētu izmantot lauksaimniecībā, patiešām ir.

Saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem zeme, ko varētu izmantot lauksaimniecībā, ir.

„2023. gadā neapstrādātās zemes platība valstī bija aptuveni 320 tūkstoši hektāru. Tas atbilst aptuveni 13 % no kopējās lauksaimniecības zemes platības. Atmatā esošā zeme ietver pamestus laukus, pļavas, ganības un citas platības, kas netiek aktīvi izmantotas lauksaimnieciskajā darbībā. Šie dati liecina, ka Lietuvā ir ievērojams lauksaimniecības attīstības potenciāls," sacīja „Agrokoncerna“ vadītājs.

.

Eimantas Eigirdas, jaunais lauksaimnieks, arī šaubās, ka lielās saimniecības varētu augt uz mazo saimniecību rēķina. Viņš uzskata, ka katrs paplašinās un aug atbilstoši savām iespējām.

„Vietas zem saules jārodas visiem“, – Lietuvas vidējo piensaimniecību asociācijas vadītāja Renata Vilimiene (Renata Vilimienė) piekrīt lauksaimniekam un piebilst, ka jaunie lauksaimnieki kaut kā „iekopt zemi“.

...vai ne?

Lietuvas Republikas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivids (Vytautas Buivydas) norādīja, ka Lietuvas likums nosaka, ka priekšroka iegūt zemi ir tiem, kuru zemes gabali ir blakus un tuvu viens otram.

„Šajā jautājumā viss ir kārtībā. Taču, ja Lietuvā nav spēkā 500 ha robeža, tad iespējas iegūt jaunu zemes gabalu ir ļoti mazas. Jaunieši skaita un vēro. Cik lielas izredzes iegūt jaunu zemi ir cilvēkam, kuram pieder tikai 20 hektāri, un cik - cilvēkam, kuram pieder tūkstošiem hektāru," retoriski jautāja Buivīds.

Dar viena svarīga nianse, uz ko norādīja Lauksaimniecības kameras priekšsēdētāja vietnieks, ir aizdevumi. Bankas nav gatavas viegli izsniegt aizdevumus jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpēc dažkārt, kad rodas iespēja iegādāties zemi, aizdevumu vienkārši nav iespējams saņemt.

Buivydas kritiski vērtē arī subsīdijas. No vienas puses, tās var palīdzēt, bet, no otras puses, – ieguldījumu subsīdijām ir pārāk daudz ierobežojumu, un, ja netiek izpildīti noteikti kritēriji, naudu var atņemt.

Jaunatne skaitās

Lauksaimniecības kameras viceprezidents ir pārliecināts, ka jaunieši, kuri cenšas uzsākt lauksaimniecisko darbību, ir labi sagatavoti. Diemžēl, ņemot vērā lielo saimniecību skaita pieaugumu, viņi var būt piesardzīgi attiecībā uz savām iespējām nostiprināties.

„Rodas iespaids, ka jūs nonākat monopolstāvoklī, kurā ir maz iespēju izaugsmei,“ saka Buivydas. Tas, viņaprāt, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Lietuvā „nerodas lauksaimnieki“ un lauksaimnieku profesijas kļūst arvien mazāk populāras.

Vicesprezidente Vilimiene piekrīt viņa teiktajam. Viņa apgalvo, ka mūsdienu jaunieši strādā citādāk, ir pietiekami drosmīgi, lai uzņemtos izaicinājumus un inovācijas, taču viņi arī labi prot rēķināt. Tāpēc jaunieši spēj saskatīt, kas atmaksājas un kas ne. Iespējams, tieši tāpēc nedaudz vairāk jauno lauksaimnieku izvēlas audzēt graudaugus.

„Ja tava seja ir jauna –, tas simtprocentīgi ir graudkopis, bet, ja tava seja ir nogurusi un tu vēl sanāksmes laikā snaudi, tas ir piena ražotājs. Un jums pat nav jājautā. Es tiešām neredzu nevienu jaunu piensaimnieku," situāciju Kupišķu rajonā raksturoja R. Vilimane.

Eimants Eigirds, jaunais lauksaimnieks, apstiprina, ka piena nozare jauniešu vidū nav pievilcīga. Kopā ar Lietuvas Piensaimnieku asociāciju piedaloties Eiropas Piena nozares padomē, kurā piedalās 21 organizācija no 18 valstīm, viņš saskata tādu pašu problēmu arī citās valstīs

.

„Jaunieši nevēlas nodarboties ar piena lopkopību. Vajadzētu notikt paaudžu maiņai visā Eiropā, bet diemžēl tā notiek tikai graudkopības nozarē,"

"

.

Bizness, nevis lauksaimniecība

„Es dzirdu runas, ka trūkst jauno lauksaimnieku, bet patiesībā tiek darīts viss, lai viņu nebūtu“ &ndashas saka Buivydas, piebilstot, ka runa nav tikai par zemi, bet arī par attieksmi pret jaunajiem lauksaimniekiem kopumā.

„Lietuvai ir vajadzīgi uzņēmumi, tai ir vajadzīgi lieli uzņēmumi, tai ir vajadzīgi to produkti, bet šos uzņēmumus nevajadzētu veidot par Eiropas naudu. ES investīcijas ir domātas, lai mazinātu atstumtību“, – turpina savas domas Lietuvas Republikas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs. Pēc viņa domām, Lietuvā trūkst diferencētas palīdzības.

.

Eigirda arī to palaiž garām. „Pašreizējos finansēšanas apstākļos vidējām saimniecībām nav viegli kļūt lielākām, un, ja piena ražošana Lietuvā pieaugtu, tas būtu izdevīgi valstij“, –, – pārliecināts ir jaunais lauksaimnieks.

&dquo;Viss ir labi, ja vien viss ir labi, bet es vienmēr esmu par veselīgu līdzsvaru – mazas, vidējas, lielas saimniecības. Bet ne visiem taču ir jāmelž tā Eiropas govs – bizness ir bizness, un biznesam pašam sevi ir jāuztur“, –, – secina V. Buivydas.

 

Video