Epidemioloģiskā situācija Eiropā pēdējās nedēļās ir kļuvusi ārkārtīgi saspringta, jo strauji izplatās ļoti patogēnā augsti patogēnā putnu gripa (APPG), kas skārusi jau 25 mājputnu saimniecības septiņās ES valstīs. Šī agresīvi izplatītā vīrusa dēļ saimniecībās ir iznīcināti vairāk nekā 1,5 miljoni mājputnu. Lai novērstu lielus šīs slimības uzliesmojumus, būtiska ir nepārtraukta profilakse, un bioloģiskās drošības pasākumu īstenošana mājputnu saimniecībās un pastiprināta savvaļas un mājas mājputnu uzraudzība joprojām ir vissvarīgākie līdzekļi, lai novērstu slimības izplatību.

Veterinārijas eksperti ES valstīs ir nobažījušies, ka APPG uzliesmojumi šogad tiek reģistrēti valstīs, kurās savvaļas putniem vīruss šogad nav konstatēts. Tas, protams, rada jautājumus par pašreizējās profilaktiskās uzraudzības efektivitāti, kurai būtu jānodrošina agrīna atklāšana un jānovērš turpmāka vīrusa izplatīšanās.

Neefektīva uzraudzība palielina vīrusa izplatīšanās risku

Speciālisti uzskata, ka nepietiekama savvaļas putnu uzraudzība to dzīvesvietās var izraisīt APPG uzliesmojumu izplatīšanos uz mājputniem, kas var radīt nopietnus zaudējumus mājputnu nozarei.  

Vīrusa atklāšana galvenokārt savvaļas putniem ir ļoti svarīga, lai pārvaldītu informāciju par APPG situāciju savvaļā un savlaicīgi informētu mājputnu turētājus par draudiem, kas palīdz novērst slimības izplatīšanos mājputnu saimniecībās. ES tiesību aktos ir paredzēti īpaši slimības kontroles pasākumi, kas slimības uzliesmojuma gadījumā būtu nekavējoties jāīsteno, izveidojot aizsardzības un uzraudzības zonas un pastiprinot bioloģiskās drošības pasākumus saimniecībās. Tomēr prakse liecina, ka dažās Eiropas mājputnu saimniecībās profilaktiskie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu slimības izplatīšanos uz citām saimniecībām. 

Jāizveido visaptveroša un efektīva uzraudzības sistēma 

Veterinārie eksperti uzskata, ka, lai novērstu vīrusa izplatīšanos, ir jāturpina gan aktīva, gan pasīva savvaļas putnu uzraudzība to pulcēšanās vietās un mājputnu novietnēs. Īpaša uzmanība jāpievērš migrējošo savvaļas ūdensputnu, kas ir galvenie putnu gripas vīrusa pārnēsātāji un izplatītāji savvaļā, monitoringam. Svarīgi ir arī neignorēt iespējamos draudus, ko rada vīrusa izplatīšanās starp plēsīgajiem zīdītājiem.

Lietuvā ir vajadzīga pastiprināta bioloģiskā drošība 

VIAA norāda, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Eiropā, arī Lietuvas putnkopības nozarei šajā periodā ir jāizvērtē biodrošības prasību īstenošanas efektivitāte un vajadzības gadījumā jāpastiprina šo prasību piemērošana, lai novērstu iespējamo APPG vīrusa izplatīšanos. Tas ir galvenais šķērslis, kas var pasargāt mājputnus no postošās slimības.

Aktīvākajā pārejas putnu migrācijas periodā putni būtu jāglabā telpās, jo risks vienmēr saglabājas, jo īpaši pie atklātām ūdenstilpnēm, kur putni migrē un var pārnest vīrusu ar ekskrementiem, piesārņot ūdeni vai ar barību, kas tiek uzglabāta ārpus telpām. Cerams, ka mājputnu audzētāju un turētāju informētība palīdzēs novērst šī ļoti patogēnā vīrusa uzliesmojumus Lietuvā. 

Mājputnu nozares starptautiskā konkurētspēja un stabilitāte 

Bioloģiskā drošība kā galvenais profilakses pasākums ne tikai ievērojami samazina risku, ka APPG skars Lietuvas mājputnu nozari, bet arī aizsargā valsts eksportu. Katram slimības uzliesmojumam ir tieša ietekme uz mājputnu nozari un uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskajā tirgū. Tāpēc ZPPG aicina valsts putnkopības uzņēmumus pievērst lielāku uzmanību biodrošības prasību īstenošanai un, ja iespējams, īstenot papildu aizsardzības pasākumus šajā aktīvajā APPG vīrusa izplatības periodā Eiropā.