Viens no videi un cilvēku veselībai bīstamākajiem invazīvajiem augiem, Sosnovska purvmirte, katru vasaru nonāk virsrakstos un turpina savu stāstu. Mums nebija ne jausmas, ka mūsu reģionā var atrast īstas šīs sugas plantācijas, kas bagātīgi zied un stiepjas pret sauli labībās, pļavās, lauku malās, ciemos, ciemos, gandrīz zem iedzīvotāju logiem.

Sosnovska mizgrauži aizvien biežāk sastopami pie Čižiņu, Medeišu ciemiem. Zemes īpašnieki nerūpējas par invazīvo augu izplatību, tāpēc jūlija ziedēšanas laikā tie vienkārši uzplaukst, pateicoties labvēlīgajiem augšanas apstākļiem un cilvēku bezatbildīgai attieksmei pret to darbību.

Vairāki vecākie stāsta, ka ir gandrīz neiespējami panākt vienošanos ar to zemju īpašniekiem, kurās paplašinās Sosnovska latvāņu plantācijas. Zemkopības ministrijā (ZM) nav vienotas sistēmas, kas uzliktu stingras attīrīšanas prasības un nepieciešamības gadījumā piemērotu patiešām bargus naudas sodus, lai atturētu no nevēlēšanās iznīcināt bīstamos invazīvos augus. Daudzos gadījumos tiek apelēts pie iedzīvotāju informētības, izteikti pamudinājumi un lūgumi, bieži vien bez vēlamā rezultāta. 

Sasnovska latvānis paplašinās, ieņemot jaunas teritorijas un kļūstot par īstu saimnieku daļā Austrumlietuvas lauku. Pašreizējā situācija ir reālu bažu vērta, jo invazīvo augu iekarotās teritorijas pastāvīgi un nemitīgi palielinās. Acīmredzot pavasarī par tiem neviens īpaši neraizējās, taču borščs ir pieņēmies spēkā un kļuvis par īstu „rotājumu“.

Saskaņā ar ekspertu teikto, Sosnovska latvānis jāizrok vai jāiznīdē, izmantojot ķīmiskus līdzekļus, kamēr tas vēl ir mazs, izaudzis līdz 20 cm vai 30 cm augstumam, t. i., agrā pavasarī, no aprīļa beigām līdz maija vidum, atkarībā no tā, kad sākas augu veģetācija. Tikai tad tiek sasniegta maksimālā efektivitāte. Sosnovska grīšļiem ir spēcīga sakņu sistēma, pat jauniem augiem ir garas, plaši sazarotas saknes, kas aug diezgan dziļi. Rakšanas laikā ir svarīgi nepārgriezt saknes pārāk augstu, jo Sosnovska asinszāle var ataugt. Pēc Sosnovska dadžu izrakšanas platība, kurā tās aug, ir jāizlīdzina un jāsabradā, lai izlīdzinātu augsnes virskārtu un ļautu vietējām augu sugām tur iedzīvoties. Jo mazāks invazīvais augs, jo drošāk to iznīdēt. Sosnovska latvāņa virszemes daļās uzkrājas furanokumarīns - viela, kas, uzklājot uz ādas, var izraisīt apdegumam līdzīgu reakciju, radot pūslīšus un grūti dziedināmas brūces. Īpaši liels risks ir saulainās dienās. Tāpēc pirms Sosnovska latvāņa rakšanas, smidzināšanas vai citādas apkarošanas ir svarīgi veikt aizsardzības pasākumus, piemēram, valkāt garus gumijas cimdus, apģērbu ar garām piedurknēm, garas bikses un brilles. Ir ieteicams ielocīt piedurknes cimdos, bet bikses - zeķēs vai apavos, lai izvairītos no ādas atmaskošanas. Darba laikā ar netīrām rokām nepieskarieties sejai, acīm vai citām atklātām ķermeņa daļām. Īpaši jāaizsargā bērni un mājdzīvnieki, jo rotaļājoties viņi var pieskarties lapām, ziediem vai tos noplūkt, vai arī izmantot stublājus, lai izgatavotu nūjas vai spieķus.

Diemžēl visi norādījumi, kas katru pavasari un vasaru tiek publicēti presē, neietekmē morālo lomu tās daļas novada iedzīvotāju, kuri veiksmīgi audzē Sosnovska latvāni savā zemē. Rodas retorisks jautājums – kas apturēs bīstamo augu izplatību un ar kādām soda formām, ja šādiem iedzīvotājiem draudzīgi brīdinājumi un novadu pārstāvju runas paliek bezjēdzīgi.