Seima Revīzijas komiteja, iepazīstoties ar uzņēmuma lūgumu izvērtēt Konkurences padomes politikas ietekmi uz uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības vidi Lietuvā, apsprieda padomes praksi, piemērojot maksimālos naudas sodus.

Komisijas loceklis Artūras Zuokas (Artūras Zuokas) norādīja, ka potenciāli kļūdainā naudas sodu prakse ir ieprogrammēta Padomes darbības novērtēšanas kritērijos. Kā piemērs tam 2023. gada ziņojumā par Padomes darbību norādīts, ka 1 eiro no valsts budžeta radīja gandrīz 6 eiro gaidāmo ieguvumu patērētājiem, bet vidējais gada tiešais gaidāmais ieguvums patērētājiem 2021.-2023. gadā bija 16,7 miljoni eiro. Šāds vērtēšanas kritērijs tikai veicina sodīšanu, turklāt pēc iespējas lielāku sodīšanu," sacīja Zuokas kungs. Padomei būtu jāpalīdz uzņēmumiem, nevis jācenšas iegūt pēc iespējas vairāk naudas no sodiem. Piemērojot naudas sodus par pārkāpumiem, ko izdarījuši uzņēmēji, pirmām kārtām ir jāievēro racionalitātes un proporcionalitātes principi. Iepriekšēja brīdināšana par uzņēmēju nepareizu rīcību, ieteikumu sniegšana un iespēja novērst trūkumus palīdzētu izvairīties no konfrontācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Artūrs Skardžus.

A. Zuokas arī izvirzīja jautājumu par Konkurences padomes darbības efektivitāti. Komitejas loceklis ilustrēja, ka 2023. gadā Lietuvas Konkurences padomē strādāja aptuveni 68 darbinieki, savukārt Igaunijas Konkurences padomē bija 37 darbinieki, kuri papildus veic arī enerģijas cenu regulatora funkcijas. Lietuvā šo darbu veic Valsts Enerģētikas regulēšanas padome, kurā strādā aptuveni 200 cilvēku.

Komisija nolēma lūgt Konkurences padomi sniegt papildu informāciju un iekļaut šo jautājumu Komitejas sēdes darba kārtībā.