Jaunajā rūpnīcā no mušu kāpuriem ražos arī mēslošanas līdzekļus lauksaimniecībai.

Stastpilsētā UAB „Energesman“ oficiāli laida klajā inovatīvas mušu kāpuru audzēšanas un apelsīnu maisiņu apstrādes iekārtas. Viļņas reģions ir kļuvis par vienu no pirmajiem pasaulē, kur iedzīvotāju izmestie virtuves atkritumi tiek pārstrādāti mušu kāpuriem, kurus pēc tam izmanto progresīvu produktu ražošanai rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet paši kāpuri tiek izmantoti arī kā ēsma makšķerēšanai. 

Sākot – Sākot – Turpinot –

„Mēs esam veiksmīgi pabeiguši izmēģinājumus un tagad varam oficiāli uzsākt mūsu inovāciju un apsveikt Viļņas reģiona iedzīvotājus ar to, ka esam starp pasaules līderiem izmesto virtuves atkritumu apsaimniekošanā. Līderiem, jo šis ir vēl ļoti jauns risinājums, kurā mušu kāpuru tehnoloģija tiek izmantota tieši iedzīvotāju pārtikas un zaļo atkritumu apsaimniekošanā. Līdz šim mušu kāpurus ir mēģināts izmantot ar lauksaimniecības vai sabiedriskās ēdināšanas nozares atkritumiem," prezentācijas laikā teica „Energesman“ tehniskais direktors Vaidotas Pečiukaitis.

Saskaņā ar viņa teikto, oficiālā mušu un mušu kāpuru audzēšanas – uzsākšana ir tikai sākums. Tehnoloģija un procesi tiks pilnveidoti tālāk, lai pielāgotos Lietuvas klimatiskajiem apstākļiem un virtuves atkritumiem, ko iedzīvotāji šķiro oranžajos maisos.  

„Unikālā un sarežģītā sistēma tagad darbojas un ir pārbaudīta ar pozitīviem rezultātiem. Tā ne tikai palielina otrreizējo pārstrādi, bet arī veicina aprites ekonomiku, kur atkritumi tiek pārstrādāti atpakaļ tirgū kā citi produkti, tādējādi nodrošinot gan ieguvumus videi, gan ierindojot Viļņu starp inovatīvākajām pilsētām pasaulē," norāda Viļņas pilsētas pašvaldības administrācijas Enerģētikas nodaļas vadītājs Dalius Krinickas.

Viļņas reģiona sadzīves un virtuves atkritumu šķirošanas rūpnīcas operators „Energesman“ ir ieguldījis 1 miljonu eiro mušu kāpuru audzēšanas iekārtās – tās ir speciāli izgatavotas Viļņas iedzīvotāju vajadzībām Nīderlandē. 

Viļņas apgabala atkritumu apsaimniekošanas centrs UAB „VAATC“ ieguldīja vēl 1,1 miljonu eiro automātiskās apelsīnu maisu izpakošanas un virtuves atkritumu tīrīšanas iekārtās, kas sagatavo organiskās vielas mušām un to kāpuriem.

„Esam gandarīti par drosmīgajiem soļiem, ko esam veikuši, lai modernizētu mūsu rūpnīcu un ieviestu jaunus atkritumu apsaimniekošanas veidus. Optimāla virtuves atkritumu apsaimniekošana ir ne tikai Lietuvas &ndash jautājums; par to domā Eiropā un attīstītajās valstīs visā pasaulē. Ir svarīgi šķirot virtuves atkritumus, lai tie nepiesārņotu citus atkritumus un būtu vieglāk pārstrādājami. Svarīgi ir arī atrast veidu, kā tos vislabāk izmantot un radīt visaugstāko pievienoto vērtību, lai stiprinātu aprites ekonomiku un valsts konkurētspēju," saka Marius Banaitis, „VAATC“ vides speciālists“.

dažādi lietojumi

Prēķināts, ka Viļņas reģiona iedzīvotāji gadā vidēji rada 40 000 tonnu zaļo virtuves atkritumu. Pagaidām tikai neliela daļa no tiem tiek sašķirota oranžajos maisos – pagājušajā gadā rūpnīcā nonāca aptuveni 2700 tonnu virtuves un zaļo atkritumu. 

Iedzīvotāju izmestie pārtikas atkritumi satur aptuveni 30-40 % olbaltumvielu un tauku – tās ir vērtīgas barības vielas, ko paredzēts izmantot kāpuru audzēšanai. 

„Izmantojot virtuves atkritumus kāpuru audzēšanai, mēs varam saglabāt vērtīgās olbaltumvielas – tas novērstu nepieciešamību importēt soju vai citus olbaltumvielu produktus no ārzemēm. Tas ir lielisks veids, kā inovatīvi izmantot pārtikas atkritumus," saka „Amusca BV“ izpilddirektors Valters Jansens (Walter Jansen) un zinātnieks, kurš kopā ar lietuviešiem izstrādā mušu kāpuru tehnoloģiju.

Viena no iespējām – ražot olbaltumvielu produktus un eļļas rūpniecībai. Olbaltumvielas ir nepieciešamas krāsu, atšķaidītāju, līmes, mēbeļu un apgaismojuma ražošanai. Eļļas var izmantot biodegvielas ražošanā, un kāpuru taukskābes ir piemērotas biodīzeļdegvielas ražošanai. Mušu kāpuru atkritumi kļūst par organisko mēslojumu lauksaimniecībā.

„Produkti no kāpuriem ir ļoti pieprasīti visā pasaulē, un mums jau ir provizoriski līgumi par to, kur mēs varēsim piegādāt no kāpuriem iegūtās olbaltumvielas un eļļas, kā arī mēslojumu. Mēs arī ceram, ka mūsu zvejnieki jau šogad Lietuvas upēs un ezeros zvejos ar Lietuvas kāpuriem – mēs aktīvi apspriežam kāpuru piegādi zvejas ēsmas (dzikas) ražošanai. Mums tikai jāsasniedz nepieciešamie ražošanas apjomi, lai spētu apmierināt visas šīs vajadzības," saka „Energesman“ direktors Algirdas Blazgys.

Biometāna ražošanai var izmantot arī no virtuves atkritumiem iegūtās organiskās vielas. Līšņi ir piemēroti arī zinātniskiem lietojumiem, – šādi pielietojumi pašlaik tiek pārbaudīti.  

„Likumdošana paredz, ka no mušu kāpuriem ražotos produktus var izmantot tikai rūpniecībā un tos nevarēs izmantot cilvēku uzturā,– saka uzņēmuma izpilddirektors.

Labākie kukaiņi – mājas mušas

„Iekārta Viļņā – ir viens no pirmajiem projektiem pasaulē, kurā mušu kāpurus audzē, barojot ar iedzīvotāju savāktajiem pārtikas atkritumiem. Šī ir pirmā reize, kad šī iekārta ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai, un līdz šim tā bija pieejama tikai laboratorijā Nīderlandē," stāsta zinātnieks.

Mūsu mušas (Musca Domestica) ir vislabākie kukaiņi pārtikas atkritumu apstrādei, viņš saka, ka tās visātrāk sasniedz vēlamo rezultātu, jo ir dabiski izplatītas gandrīz visā pasaulē un ir sastopamas arī Lietuvā. 

„Vienā konteinerā var atrasties aptuveni 6 miljoni mušu, no kurām katra var izdēt aptuveni 30 olu dienā. Tas dos aptuveni 180 miljonus olu, no kurām viena cikla laikā izšķiļas attiecīgs skaits kāpuru. Un tā automātiskais process turpināsies, tāpēc mēs plānojam saražot miljardiem kāpuru gadā," stāsta Pečiukaita kungs.

Mušas dzīvo vidēji 21 dienu, tāpēc to populācija būs regulāri jāatjauno arī no izšķīlušajiem kāpuriem. 

Prēķināts, ka, pārstrādājot 1 tonnu virtuves atkritumu no populācijas, tiks iegūti līdz 90 kg kāpuru. 

Uzņēmuma Energesman apsaimniekotajā Viļņas mehāniskās un bioloģiskās apstrādes iekārtā tiek šķiroti jauktie sadzīves atkritumi un pārtikas atkritumi no visa Viļņas apgabala, kurā ietilpst 8 pašvaldības: Viļņas pilsēta un Viļņas, Traķu, Elektrėnu, Ukmerģes, Švenčionu, Šalčininku un Širvintos rajoni. Rūpnīca gadā sašķiro aptuveni 220 000 tonnu atkritumu

.

Viļņas Mehāniskās un bioloģiskās attīrīšanas rūpnīca pieder „VAATC“. „VAATC“ rūpējas par vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas organizāciju Viļņas reģionā un infrastruktūru atkritumu plūsmu pareizai darbībai, savākšanai un turpmākai apsaimniekošanai.