Pēdējā pirmdienā Zviedrijas valdība oficiāli paziņoja, ka tā nepiešķirs atļaujas 13 vēja ģeneratoru parkiem, ko plānots būvēt Baltijas jūrā ārpus Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem, pēc tam, kad ir izvērtēti visi argumenti un galvenokārt aizsardzības iebildumi. Šo paziņojumu nedēļas sākumā publicēja gandrīz visas lielākās Rietumeiropas tīmekļa vietnes. Tikmēr Lietuvā – olimpiskais klusums.

Pēc britu laikraksta „The Guardian“ ziņām, Zviedrijas valdība ar lielu sirdssāpju ir saņēmusi argumentus, lai apturētu vēja parku attīstību. Taču tā nevarēja nedzirdēt militāristu balsi: „šobrīd tas ir bīstami“.

Šviedrijas valdība pirmdien preses konferencē paziņoja šīs briesmīgās ziņas. Aizsardzības ministrs Pals Jonsonsons (Pal Jonsson) žurnālistiem sacīja, ka bruņotie spēki ir iesnieguši dokumentus, kas liecina, ka vēja ģeneratoru parks palēninās valsts spēju reaģēt uz raķetēm, bezpilota lidaparātiem un potenciāli naidīgu valstu zemūdenēm. Zviedrijas armijas veiktā izmeklēšana arī parādīja, ka projekti varētu būtiski traucēt militāro spēku izmantotos sensorus. Vēja torņi un rotējošās lāpstiņas rada radio atbalsis un citus traucējumus.

„Tādā nopietnā drošības situācijā, kāda ir Zviedrijā, aizsardzības interesēm ir jāpievērš īpaša uzmanība,“ žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Pals Jonsonsons.

Ministrs piebilda, ka Krievijas augsti militarizētās Kaļiņingradas apgabala tuvums bija galvenais faktors, kas ietekmēja šo novērtējumu. Tajā pašā laikā Zviedrijas darba kārtībā joprojām liela uzmanība tiek pievērsta enerģētikas vajadzībām, jo īpaši saistībā ar atjaunojamajiem energoresursiem.

.

Tikmēr Lietuvas Valsts aizsardzības ministrija nav izteikusi nekādas pretenzijas pret „Ignitis“ grupu vai citiem vēja enerģijas attīstītājiem. Turklāt Zviedrija nav tik tālu no Lietuvas. Galu galā mūsu valsts drošības apstākļi ir daudz sliktāki nekā Zviedrijā. Mums ir Nemunas upe, kuras otrā krastā, Kēnigsbergā, Krievijā, tikai dažus kilometrus no Pagegiai, atrodas Iskander raķetes. Tikmēr vēja turbīnas mēs cepam kā kūkas.

Ziņu aģentūra AFP ziņo, ka Zviedrijas valdības memorandā prognozēts, ka līdz 2045. gadam Zviedrijas elektroenerģijas pieprasījums varētu pieaugt vairāk nekā divas reizes. „Bet šajos pašreizējos gadījumos aizsardzības intereses ir ņēmušas virsroku“, – teica klimata un vides ministre Romina Pourmokhtari.

Vēja enerģijas attīstītāju vidū, kurus skāra Zviedrijas valdības boikots, bija tādi uzņēmumi kā Zviedrijas OX2, Vācijas RWE un Norvēģijas Statkraft.

Saskaņā ar „The Guardian“ un citu lielāko plašsaziņas līdzekļu viedokli, šis lēmums var tikt uzskatīts par pagaidu atkāpšanos no ilgtspējīgas attīstības politikas. Pašlaik skandināvi priekšroku dod valsts drošībai, nevis ilgtspējai. Citētie eksperti arī norāda, ka Baltijas jūra ir ļoti laba vieta vēja elektrostaciju būvniecībai, jo tajā ir salīdzinoši sekla jūras gultne un pastāvīgs vēja ātrums, taču drošības problēmas nozīmē, ka šī vieta atjaunojamās enerģijas attīstībai uz kādu laiku tiks atstāta novārtā.

Līvijai tuvākais projekts, kas ir apturēts, ir „Pleone“ projekts, kas atrodas Baltijas jūras vidū starp Gotlandes salu un Ventspili. Sagaidāms, ka pavisam netālu, visticamāk, netālu no Švetas, tiks izveidots arī parks, ko attīstīs „Ignitis“ meitasuzņēmums.

Pēc 13 projektu noraidīšanas Baltijas jūrā zviedri ir devuši zaļo gaismu „Poseidon“ projektam Ziemeļjūrā, kas atradīsies Skagerakā rietumu piekrastē. Tas ir „peldošs“ vēja enerģijas projekts. Poseidon veidotu līdz 81 peldoša turbīna līdz pat 340 metru augstumā (vairāk nekā 1100 pēdu), un tā potenciāls būtu 5,5 TWh gadā. Atļaujā noteikts, ka vēja ģeneratoru parku jāuzbūvē 10 gadu laikā, un tā kopējais darbības laiks ir 40 gadi. Būvniecību provizoriski varētu sākt līdz 2029. gadam un, iespējams, pabeigt ap 2031. gadu. „Poseidon“ ir trešais jūras vēja projekts, ko apstiprinājusi pašreizējā Zviedrijas valdība.

Lietuvā tikmēr valda pēcvēlēšanu prieks un nebeidzamas debates par to, kas un kāpēc apkrāpa vēlētājus. It kā nebūtu lielāku problēmu. Neskatoties uz skandināvu bažām par drošību, „Ignitis renewables“ kopā ar stratēģisko partneri „Ocean Winds“ turpinās attīstīt pirmo jūras vēja parka projektu Lietuvā. Kaut kādu iemeslu dēļ Lietuvas militārie spēki jūras vēja briesmas neuzskata par problēmu. Vismaz viņi par to skaļi nerunā. Varbūt mums vajadzētu iedziļināties zviedru argumentos un vēlreiz pārdomāt, vai ir nepieciešams būvēt šīs milzu vējdzirnavas tik tuvu Šventojas krastam, ka tās traucētu ienaidnieka raķetēm vai droniem? Turklāt vējdzirnavu spārni izstaro viļņus, kas apgrūtina šo raķešu pamanīšanu.

Ja Lietuvas valdība nereaģēs uz Zviedrijas lēmumu, varbūt būtu vērts padomāt par sabiedriskām iniciatīvām, kas palīdzētu bijušajiem vai nākamajiem valdniekiem pieņemt lēmumu sekot kaimiņvalsts piemēram. Varbūt pats Ignītis, redzot starptautisko situāciju, mazinās savu apetīti iznīcināt Baltijas jūru, kas ir visvairāk piesārņotā jūra Eiropā un kuras dibens ir bīstams un neizpētīts? Mums atliek tikai cerēt, ka attīstītāji paši uzņemsies iniciatīvu apturēt atjaunojamās enerģijas projektus Baltijas jūrā.