Jauniešu trūkums: kā piesaistīt jauniešus lauksaimniecībai?

Augkopība ir viena no svarīgākajām Lietuvas ekonomikas nozarēm, taču pēdējos gados šajā nozarē arvien vairāk trūkst jaunu cilvēku. Kāpēc nav tik daudz jauno speciālistu un jauno lauksaimnieku, kā mēs vēlētos. Mēs sarunājamies ar juristu un kiberdrošības speciālistu Sauliusu Narbutasu, kurš izgaismo jauniešu domāšanu un izvēli. Interesanti, ka Sauļus pats aktīvi seko līdzi tam, kas notiek ar lauksaimniecību, it kā apsverot jaunu iššsaimniecību izvēli.

– Jūs esat jauns cilvēks, kāpēc, Jūsuprāt, jaunieši bieži izvēlas pilsētu, nevis laukus?

<– Es domāju, ka joprojām pastāv stereotips, ka laukos ir zemas algas. Jaunieši nezina, ka laukos ir inovācijas un ka inženiertehniskās profesijas vai ar agrobiznesu saistītas inženiertehniskās profesijas ir labi apmaksātas. Jaunieši bieži izvēlas strādāt tur, kur viņi nopelna vairāk. Vēl viens iemesls ir smags darbs. Atkarībā no specifikas darbs lauksaimniecībā ir fiziši grūts, prasa daudz pūļu vairāku gadu garumā un, protams, daudz zināšanu dažādās jomās. Jaunieši bieži baidās, ka šāds darbs būs pārāk grūts un nepievilcīgs, jo jaunībā svarīga ir arī kultūras dzīve, nakts dzīve, izklaides, kas laukos nav pieejamas. Vēl viens iemesls ir perspektīvu trūkums. Mēs visi vēlamies strādāt jomā, kurā ir daudz karjeras izaugsmes iespēju.

– Ar kādām problēmām saskaras Lietuvas lauku saimniecības?

– Karjeras iespējas lauksaimniecībā ir ierobežotas. Mūsdienās mūsu šalies statistika nav iepriecinoša. Daudzas mazas, vidēja lieluma saimniecības cīnās par iztiku. Aplūkojot statistiku, ir vērojama tendence, ka studentu skaits lauksaimniecībā Lietuvā ar katru gadu samazinās. Pēdējo piecu gadu laikā to skaits ir gandrīz trīskāršojies. Pārskats par Lietuvas Lauksaimniecības skolu asociācijas vispārējās uzņemšanas rezultātiem liecina, ka 2023. gada 1. septembrī Lietuvā ir 10 augstskolas, kas piedāvā lauksaimniecības studijas. Šajās augstskolās studē aptuveni 3 500 studentu. Vislielākais lauksaimniecības studentu skaits ir Vītauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijā. &Scaron universitātē studē aptuveni 2 000 studentu. Otrajā vietā ir Lietuvas Agrārās un mežsaimniecības zinātņu centra Lauksaimniecības institūts, kurā studē aptuveni 500 studentu. Lauksaimniecības studenti, kas studē citās augstskolās, veido nelielu daļu no kopējā studentu skaita. Piemēram, Viļņas Universitātē studē aptuveni 100 lauksaimniecības studentu, bet Kauņas Tehnoloģiju universitātē - aptuveni 50 studentu. Situāciju sarežģī tas, ka Lietuvas lauksaimnieki saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, augstām ražošanas izmaksām, sociālajām problēmām, pieaugošo pensionēto lauksaimnieku skaitu, darbaspēka trūkumu, klimata pārmaiņām, neauglīgu zemi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un, pats galvenais, informācijas trūkumu. Es atbalstīju Lietuvas lauksaimnieku protesta akciju pret lauksaimniekiem nelabvēlīgiem valdības lēmumiem, taču uzskatu, ka komunikācija, risinājumu meklēšana un uzņēmējdarbības prasmju stiprināšana palīdzētu atrisināt šīs problēmas. Stipendijas var mudināt jauniešus pievērsties lauksaimniecībai, taču tās nevar garantēt, ka cilvēki pēc studijām strādās lauksaimniecībā. Drīzāk studentu vecāki jau ir lauksaimnieki, kuri cenšas nodot savas saimniecības tālāk saviem dēliem un meitām. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem var palīdzēt viņiem uzsākt savu uzņēmējdarbību, bet tas nevar garantēt panākumus.

– Vai ir jūtama atšķirība starp lielajām un mazajām saimniecībām?

– Šī plaisa ir ļoti liela. Šķiet, ka valsts veic pasākumus, lai mazinātu plaisu starp mazajām un lielajām saimniecībām, taču realitātē ar to nepietiek, un daudzos gadījumos mazās saimniecības ne vienmēr saņem atbalstu. Bieži vien trūkst informācijas, nereti trūkst arī finanšu pratības un administratīvo prasmju. Ir daži ļoti veiksmīgi uzņēmumi, kas ievieš inovācijas un attīsta zinātnes un uzņēmējdarbības partnerības. Koncerni un lauksaimniecības uzņēmumi labiem speciālistiem maksā patiešām lielas algas, taču ne visi to apzinās. Tā ir lielo uzņēmumu panākumu atslēga, jo tiem ir lielākas manevrēšanas iespējas. Bieži vien lauksaimniecības uzņēmumi vada dešimt un vairāk lauksaimniecības uzņēmumu, kas atvieglo to dalību atbalsta pasākumos. Šī atšķirība starp lielajām un mazajām saimniecībām, manuprāt, turpinās pieaugt. Taču, lai novērstu saimniecību izzušanu, valstij ir jāiekļauj normatīvajos aktos aizsargmehānismi. Visbeidzot, finansēt un palīdzēt mazajām saimniecībām to projektu īstenošanā. Nav noslēpums, ka ir dažādi projektu izstrādātāji un izstrādātāji. Tas nav slikti. Problēma ir tā, ka lauksaimniekam viņiem jāmaksā no savas kabatas.

– Kā piesaistīt jauniešus lauksaimniecībai?

– Lai piesaistītu jauniešus lauksaimniecībai, ir nepieciešami kompleksi pasākumi, un vienotas receptes nav. Papildus stipendijām un atbalstam ir jāmaina arī attieksme pret lauksaimniecību. Jauniešiem ir jāparāda, ka lauksaimniecība ir moderna un perspektīva nozare. Viņiem jāparāda, ka lauksaimniecībā ir iespējams labi nopelnīt un būt neatkarīgiem.

Deklamējieties par sarunu.