Pirmdien noslēdzas viens no svarīgākajiem procesiem lauksaimniecībā - kultūru un zemes deklarēšana, un Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka zemnieki ir paspējuši laicīgi deklarēt sējumus un ka piektdienas rītā vēl nebija apstiprināti 4% no deklarētajām sējumu platībām.

Atgādina, ka lauksaimnieku pārstāvji uzsvēra, ka šogad sējumu deklarēšana bijusi grūtāka nekā 2023. gadā, kas bija pirmais jaunās lauksaimniecības stratēģijas gads, – galvenokārt jaunās Eiropas Savienības (ES) prasības deklarēt piekrastes joslas dēļ. 

„Pati deklarēšana kopumā ir sarežģītāka nekā pagājušajā gadā, (...) tā prasījusi ilgāku laiku“, – aģentūrai BNS pastāstīja Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs Ignas Hofmans.

Lauksaimnieki ir arī kritizējuši politiķus par ikgadējo kavēšanos ar kultūraugu deklarēšanas noteikumu apstiprināšanu. Lauksaimnieki vēlētos, lai tie būtu gatavi nākamajam gadam jau rudenī. 

Dažiem lauksaimniekiem arī pietrūkst konsultantu klātbūtnes savos novados, un to skaits samazinās.

Dažiem lauksaimniekiem arī pietrūkst konsultantu klātbūtnes savos novados, un to skaits samazinās.

Deklarēšana ir kļuvusi grūtāka un ilgāka

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem līdz piektdienas rītam bija apstiprināti nedaudz vairāk nekā 111 000 lauksaimnieku iesniegumu, tādējādi kopējā deklarēto kultūraugu platība ir vairāk nekā 2,905 miljoni hektāru. Joprojām bija 1317 neizskatīti pieteikumi ar kopējo platību 104,8 tūkstoši hektāru.

„Daudzos rajonos deklarēšana jau ir pabeigta un nav ko darīt. Visā Lietuvā aptuveni 4% ir uzlaisti, bet vēl nav apstiprināti. (..) Mums jau ir par tūkstoti hektāru vairāk uzlaisto platību nekā pērn," aģentūrai BNS sacīja zemkopības ministra vietnieks Egidijus Giedraitis.

„Lauksaimnieki, šķiet, ir noķēruši“, –, viņš uzsvēra.

Šogad Lietuvā sējumu platības ir lielākas nekā 2023. gadā, kad 116,1 tūkstotis pretendentu deklarēja 2,904 miljonus hektāru

.

Pēc ministra vietnieka teiktā, lielākas platības deklarētas tāpēc, ka šogad lauksaimniekiem nav atļauts apstrādāt zemi ūdenstilpju krastos un kaisīt tur minerālmēslus, augu aizsardzības un citus līdzekļus. ES Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros šogad pilnā apjomā ir sākts darbs pie buferjoslu noteikšanas un, ja nepieciešams, arī deklarēšanas gar ūdenstilpēm.

.

„Agrāk bija citādāk, daži cilvēki apstrādāja zemi līdz pat grāvja nogāzei, bet šogad to vairs nav iespējams darīt, kur kultūraugu vietā ir izveidotas buferjoslas“, –, teica E. Giedraitis.

 Pēc I. Hofmaņa teiktā, šogad process ir sarežģītāks, jo ir pienākums deklarēt buferjoslas pie ūdenstilpēm, meliorācijas grāvjiem.

„Šo joslu deklarēšana ir diezgan liels izaicinājums. Ir iespējams (...) par tām nepieprasīt atbalstu, taču saskaņā ar noteikumiem tās ir obligāti jādeklarē. Problemātiski ir veikt pašu aktu, tas ir jādara ļoti precīzi," viņš sacīja aģentūrai BNS.

"

Zemkopības kameras priekšsēdētājs Arūnas Svitojus savukārt norādīja, ka kultūraugu deklarēšanas noteikumi katru gadu tiek noteikti pārāk vēlu – tie būtu jāpieņem rudenī, vairāk nekā pusgadu pirms deklarēšanas procesa uzsākšanas.

„Kultūraugu deklarēšanas noteikumi, manuprāt, būtu jāpieņem vismaz septembrī, lai, ziemā sējot ziemājus, zinātu, kas būs nākamgad. Tagad jūs sējat ziemas kviešus, gatavojaties ziemai, bet jums saka, ka būs pavisam citi noteikumi," aģentūrai BNS sacīja Svitojus.

„Pastāvīgā noteikumu maiņa, nepastāvība, izsit lauksaimniekus no ierindas un rada stresu un finansiālas grūtības. Šīs lietas ir jādara daudz agrāk," viņš sacīja.

Problēmas ar konsultācijām

Ja gan šogad ir gan grūtāk, gan ilgāk deklarēt kultūraugus, gan rajonos ir mazāk konsultantu, teica Hofmana kungs. Dažos rajonos, pēc viņa teiktā, to ir par aptuveni 40 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

„Speciālistu skaits rajonos ir ievērojami samazinājies. (...) Protams, ne visur, ļoti nevienmērīgi, bet problēma noteikti ir cilvēkos“, –, – viņš teica.

&dquo;2024. gadā šo speciālistu skaits ir samazinājies, un šie speciālisti ir ļoti nepieciešami. (...) Šie speciālisti ir vistuvāk lauksaimniekiem, un to trūkums ir ļoti akūts,'' piebilda lauksaimnieku pārstāvis.

I. Hofmans sacīja, ka lauksaimnieki, kuriem ir labākas datorprasmes, labprātāk deklarē savus kultūraugus tiešsaistē, taču viņi joprojām mēdz doties pie speciālistiem, lai pārbaudītu, vai nav pieļautas kļūdas, un apstiprinātu pieteikumus.

„Viņi vilcinās paši uzņemties šo atbildību, jo, nedod Dievs, viņi būs kaut ko nepareizi izdarījuši un tiks sodīti,“ atzīmēja Lauksaimniecības padomes vadītājs.

Viceministrs Giedraitis apliecināja, ka Zemkopības ministrija nav saņēmusi signālus no pašvaldībām par speciālistu trūkumu: „Pagaidām šādas sarunas nav notikušas, bet, protams, ja būs sajūta, ka pašvaldības nespēj to izdarīt, tiks meklēti risinājumi.

„Savulaik bija iniciatīva, kad procesā vēlējās iesaistīties arī Lauksaimniecības konsultāciju dienests. Tā kā tā (lauksaimnieku konsultēšana –BNS) ir deleģētā funkcija, tai tiek piešķirti līdzekļi, tad pašvaldības sacēlās, lai tām netiktu atņemts šis pakalpojums lauksaimniekiem, –sacīja E. Giedraitis.

Vēstīja E. Giedraitis.

Domājams, ka ekoshēmas būs populārākas

Lielkopības stratēģiskajā plānā 2023-2027. gadam pagājušajā gadā tika ieviestas bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas, ko dēvē par ekoshēmām. Lauksaimnieki var palielināt savus tiešos maksājumus, piedaloties kādā no šīm lauksaimniecības darbībām, kas labvēlīgi ietekmē klimatu, vidi un dzīvnieku labturību.

Pēc Giedraita teiktā, lai gan vēl nav datu par to, cik aktīvi lauksaimnieki šogad ir iesaistījušies ekoshēmās, sagaidāms, ka tās būs populārākas nekā pērn.

„Mēs sagaidām, un esam runājuši ar ministru (zemkopības ministru Kęstutis Navickas – BNS), ka šogad dalība eko shēmās, visticamāk, palielināsies, jo ir daudz vieglāk nākt, gandrīz visi var nākt uz eko shēmām. Tāpēc mēs sagaidām lielāku līdzdalību," sacīja Giedraitis.

Viņš sacīja, ka šā gada starpposma dati liecina, ka lauksaimnieki aktīvāk deklarējuši ainavas elementus, jo deklarēts aptuveni divreiz vairāk platību. Savukārt 2023. gadā ainavas elementu uzturēšana lauksaimnieku vidū bija vismazāk populāra.