Pārtikas padome - Visaptverošs pārskats par populārākajām pārtikas cenām
Pārtikas padome (PP), kas otro reizi tikās Zemkopības ministrijā, šoreiz detalizēti analizēja visus faktorus, kas ietekmē trīs populārāko pārtikas produktu - dzeramā piena, griķu putraimu un gaļas produktu - cenu izmaiņas Lietuvā un kaimiņvalstīs.
.
„Pirmajā MT sanāksmē mēs vienojāmies noteikt līdz 10 populārākajiem pārtikas produktiem. Šoreiz mēs uzdevām Lauksaimniecības datu centram iepazīstināt ar tendencēm un salīdzinošu analīzi par trīs rādītājiem, kas ietekmē pārtikas ražošanu. Tika ņemti vērā tirgus rādītāji, lai izpētītu, kā kopš februāra ir mainījušās šo produktu cenas Lietuvā, Polijā un Vācijā," sacīja MT priekšsēdētājs un lauksaimniecības ministrs Dr. Ignas Hofmans.
Konkurences padomes Konkurences politikas grupas vadītāja Eglė Malonytė, kura piedalījās sanāksmē, vērsa MT locekļu uzmanību uz konkurences noteikumiem, minot konkrētus riskus, no kuriem būtu jāizvairās Pārtikas padomē. „Jāapspriež vispārējās tendences un cenu līmenis, un savā starpā nedrīkst apmainīties ar sensitīvu informāciju vai konkrētiem datiem par uzņēmumu izmaksām“, – uzsvēra Konkurences padomes pārstāve.
Valsts uzņēmuma Lauksaimniecības datu centra pārstāve Irma Jankauskiene, sniedzot vispārēju pārskatu par pārtikas produktu tirgu, skaidroja, kādi makroekonomiskie un nozares specifiskie rādītāji tika ņemti vērā, analizējot produktu cenas martā.Ja sacīja, ka martā Lietuvas lielākajos lielveikalu tīklos pieauga daudzu piena produktu, īpaši raudzēto sieru, mazumtirdzniecības cenas. Siera cenas ir pieaugušas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā un Vācijā. Atšķirībā no Lietuvas dzeramā piena cena Latvijā samazinājās.
Ir novērots, ka Lietuvas piena ražotāju bioloģiskā dabīgā tauku satura svaigpiena cena ļoti maz atšķiras no parastā piena cenas. Tomēr 2025. gada februārī bioloģiskā dzeramā piena pārdošanas cena vietējā tirgū bija gandrīz par 20% augstāka nekā parastā dzeramā piena cena.
Cenu analīze graudaugu nozarē norāda, ka graudaugu produktu mazumtirdzniecības cenas Lietuvas lielākajos lielveikalu tīklos 2025. gada sākumā nepiedzīvoja būtiskas svārstības un uzrādīja nelielas izmaiņas. Nelielā mērā palielinājās tumšās maizes un batona cenas, savukārt augstākās kvalitātes kviešu miltu un griķu putraimu cenas samazinājās.
Pārtikas padome interesējās arī par gaļas – liellopu gaļas un cūkgaļas cenu izmaiņām. Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, liellopu gaļas šķiņķa (bez kauliem) cena Lietuvas lielākajos lielveikalu tīklos, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 4,33%, bet bija par 5,57% lētāka nekā Polijā. Turpretī cūkgaļas filejas (bez kauliem) cena Lietuvā analizētajā periodā palielinājās par 1,02 % un bija dārgāka nekā Polijā.
Sanāksmē tika atzīmēts, ka griķu putraimu un piena mazumtirdzniecības cenu struktūrā dominē tirgotāji, savukārt gaļas, īpaši cūkgaļas, mazumtirdzniecības cenu struktūrā lielākā daļa ir izejvielu ražotājam.
MT locekļi, pārstāvot savu pārtikas ķēdes daļu, izteica dažādus priekšlikumus un atziņas. Tā kā katrs produkts ir ne tikai ļoti atšķirīgs, bet arī ķēdes daļa cenā ir atšķirīga, viedokļi bija ļoti dažādi.
„Es būtu vēlējies dzirdēt konkrētākus identificētos iemeslus. Iespējams, nākotnē tirgotāji varētu investēt enerģētikā, kas ilgtermiņā varētu padarīt produktus lētākus, jo tieši cilvēkresursi un enerģija ir lielākie tirgotāju izmaksu faktori, komentēja ministrs Hofmans.
Zemkopības ministrija, šogad izveidojot Pārtikas padomi, cenšas detalizēti analizēt visus cenu izmaiņas ietekmējošos faktorus. Uzsvars tiek likts uz pārtikas ķēdes analīzi, lai noskaidrotu, vai cenas ir saprātīgi sadalītas visā pārtikas ķēdē. MT locekļi ir politikas veidotāju, ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju, akadēmisko aprindu un patērētāju organizāciju pārstāvji.
