Saimnieki ir pieraduši apdrošināt savu ražu vai mājlopus, taču bieži vien zaudē ienākumus no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, nelabvēlīgu cenu dēļ preču biržās vai pārdošanas tirgos. Ir arī citi neapdrošināmi notikumi, kas iznīcina ražu. Šādos gadījumos lauksaimniekiem varētu palīdzēt Lietuvā ieviests jauninājums, proti, maksājumi no savstarpējā fonda.

„Līdz šim apdrošinātāji nesedz zaudējumus, kas radušies ražošanas izmaksu svārstību vai iepirkuma cenu svārstību dēļ. Tāpēc viens no instrumentiem, kā nodrošināt zaudēto ienākumu kompensāciju, ir savstarpējie fondi. Krīzes gadījumā lauksaimnieki varētu izmantot savus līdzekļus

.

Šis ir svarīgs solis ceļā uz spēcīgāku lauksaimniecības nozari, kas ļaus lauksaimniekiem atgūties no finansiāliem zaudējumiem un justies drošāk, jo šis finansiālais atbalsts būs vērtīgs instruments, lai risinātu neparedzamus tirgus apstākļus un citas problēmas. Lai gan šī shēma vēl ir jauna, tās potenciāls ir liels“," saka Zemkopības ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas padomniece Rimante Juodeniene.

2025-2029. gadā gaidāmi 1,5 miljoni atteikumu

Risks ir neatņemama lauksaimnieciskās darbības sastāvdaļa, tāpēc riska pārvaldība un tā pārvaldības instrumentu izstrāde ir viens no galvenajiem lauksaimniecības politikas mērķiem. Lai to panāktu, Zemkopības ministrija ierosina organizēt lauksaimniecības riska pārvaldības fondus (RVF).

Šogad 169,1 tūkst. eiro ir pieejami pašreiz notiekošajiem projektu konkursiem šādu fondu izveidei. Atbalsta intensitāte ir līdz 70% no attiecināmajām projekta izmaksām.

Uzaicinājums iesniegt pieteikumus Lietuvas lauksaimniecības un lauku attīstības stratēģiskā plāna 2023-2027. gadam intervences pasākuma "Savstarpējās palīdzības fondi" ietvaros turpināsies līdz 31. martam. Nākamais uzaicinājums plānots no 2025. gada 1. oktobra līdz 28. novembrim

Kā sākt?

RVF – brīvprātīga savstarpējās palīdzības shēma starp lauksaimniecības nozares dalībniekiem, kas balstās uz dalībnieku iemaksām, lai saglabātu savu ienākumu līmeni.

„Lai pretendētu uz atbalstu, pretendentiem jābūt akreditētiem un jāiesniedz pieteikums akreditācijai Nacionālajā maksājumu aģentūrā, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārziņā. Svarīgākais akreditācijas nosacījums – šie fondi jāizveido vismaz pieciem lauksaimniecības uzņēmumiem. Tiem jābūt atsevišķi pārvaldītam savstarpējās palīdzības kontam un administratoram“," stāsta padomniece R. Juodenienė.

Administrators ir nepieciešams, lai pārvaldītu kontu, aprēķinātu zaudējumus, administrētu iemaksas vai kompensāciju par zaudētiem ienākumiem, veiktu uzskaiti un citas ar RPF saistītās darbības.

Viens cits nosacījums – jāpieņem un jāpublisko RPF darbības noteikumi. Tie jāpublicē tās iestādes tīmekļa vietnē, kas atbild par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai izdevumu pārvaldību un kontroli. RDF darbības noteikumos paredz: RDF līdzekļu pārvaldīšanu, uzkrāšanu un izmantošanu; iemaksu un kompensāciju par ienākumu zaudējumu aprēķināšanu un maksāšanu; nosacījumus, ar kādiem var kļūt par RDF dalībnieku un izstāties no RDF; informācijas sniegšanu par iespējamiem interešu konfliktiem; nosacījumus, ar kādiem RDF dalībniekiem samazina vai nemaksā kompensāciju par ienākumu zaudējumiem, kas radušies nolaidības dēļ; RDF dalībnieku atbildību par parādiem, kas radušies RDF darbības rezultātā; un citus.

Saskaņā ar Stratēģiskā plāna intervences pasākuma "Savstarpējās palīdzības fondi" īstenošanas noteikumu prasībām atbalstu piešķir ne vairāk kā divu darba vietu izveidei un uzturēšanai: biroja aprīkojumam un mēbelēm, datortehnikai, programmatūrai, algām, kancelejas precēm. Ja tiek izveidota viena darba vieta, atmaksājamā summa tiek proporcionāli samazināta.

Atlīdzinājums tiek piešķirts uz trim gadiem; pirmajā darbības gadā attaisnotās izmaksas nepārsniedz EUR 20 000, otrajā darbības gadā - EUR 18 000 un trešajā darbības gadā - EUR 16 000.

Pirmais ieguldījums RPF pirmajā fonda darbības gadā – ne vairāk kā EUR 1 000. Noteikumi paredz kompensēt zaudējumus fonda dalībniekam, un atbalsta intensitāti nosaka atkarībā no atbalsta, kas saņemts par sākotnējo iemaksu.

Pabalsts ir kompensējošs, un, piesakoties pabalsta saņemšanai, ir jāsedz radušās izmaksas, kā arī jāiesniedz dokumentāri pierādījumi par izmaksām.