Sarakalnes iedzīvotājs pārliecināts, ka medus ievilinājis lāci viņa sētā
Sakarakalnes iedzīvotājs Povils Rukas (77) "Utenas Dienai" pārliecinoši stāstīja, ka viņa sētā viesojies lācis, kurš apgāzis un sabojājis viņa bišu stropu. No stropa izkritušas visas saktas, un lācis iekšā esošo segu, kas bija paredzēta bišu aizsardzībai no aukstuma, aizvilcis uz tuvējo egļu birzi, kur tā vēl šodien guļ. Turklāt vīrietis apgalvoja, ka pēc kāda laika pagalmā redzējis plīša lācīti. Sākumā viņš domājis, ka tas ir suns, bet, kad piegājis tuvāk, ieraudzījis, ka tas ir lācēns. Brūns, izskatīgs, ar smalku, smailu degunu. Un nemaz nekliedza“, – smaidot, Rukas kungs aprakstīja dzīvnieku, kuru viņš pirmo reizi mūžā bija redzējis dzīvā dabā. Viņš sacīja, ka lācēns, ieraudzījis cilvēku, nav aizbēdzis – tas lēni rāpoja uz vietu, kur viņu, iespējams, gaidīja māte.
Uz jautājumu, vai turpmāk viņam nebūtu bail dzīvot savā lauku mājā, zinot, kādi četrkājainie kaimiņi viņam ir, vīrietis atbildēja: "Es neesmu briesmīgs. Viņš domā, ka ir miris. Tā cilvēki dara Sibīrijā.
P. Ruks, kurš dzīvo meža vidū, teica, ka ir redzējis briežus, zina, kur dzīvo kazlēni, un reiz pat vērojis, kā tie spēlējas. Viņa kaimiņiene Janīna Stoniene atzina, ka, kad viņa sakopj savus puķu dārzus, viņai vienmēr šķiet, ka netālu kaut kas pūš vai bungst. "Varbūt tas lācis klaiņo kaut kur netālu," brīnījās Sarakalnes iedzīvotāja, kura ar savu telefonu ieraksta, kā briedis vai citi dzīvnieki reizēm apēd viņas audzēto tulpju ziedus.
Lietuvas Mednieku un zvejnieku asociācijas Utenas nodaļas vadītājs Tomass Zubovs "Utenas Dienā" nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka lācis būtu apmeklējis Sarakalņa sētu netālu no Kirdeikiem, jo medniekiem nav konkrētu pierādījumu, kas to apliecinātu. Nu, tā kā šī teritorija atrodas netālu no Ignalinas novada, kur ir bijuši līdzīgi gadījumi, ir diezgan iespējams, ka tas bija lācis, jo šie dzīvnieki mūsdienās mūsu mežos nav nekas jauns. Lāči migrē un patiešām šķērso mūsu mežus," sacīja T. Zubovs, piebilstot, ka mednieki rajona mežos ir uzstādījuši videonovērošanas kameras, lai uzraudzītu zvēru migrāciju un to populācijas lielumu. Viņš sacīja, ka šīs kameras ne reizi vien ir fiksējušas lāci, taču tas nav bijis šogad, bet gan jau sen atpakaļ.
„Cik man zināms, lāču populācija gan Igaunijā, gan Latvijā palielinās. Igaunijā lāčus pat medī, bet, protams, ir noteikts limits. Kad populācija palielinās, dzīvnieki automātiski meklē jaunas teritorijas un migrē – tas viss notiek tendenciozi un dabiski“, –, – ar savām zināšanām dalījās T. Zubovs. Jautāts, kā rīkoties, sastopoties ar lāci, T. Zubovs uzsvēra, ka vissvarīgākais ir neprovocēt dzīvnieku, nekādā veidā tam netuvoties un censties pēc iespējas mierīgāk pamest sastapšanās vietu, izvairīties no drastiskām darbībām, kā arī nevairīties no bēgšanas.
