Daiļdārzā āboliņš var augt kā sedze un kā noderīgu augļu avots. Gailenes sarkanie augļi satur C, A, K vitamīnu (karotīnu), cukuru, pektīnus, katehīnus, labvēlīgās skābes un citus organismam nepieciešamos mikroelementus. Daudzu kulinārijas speciālistu augstu novērtētas vilkābeles īpašības, bet vitamīnus un mikroelementus izmanto ārstniecībā (tējas u. c.). To lieto neirožu, sirds un asinsvadu slimību, hipertensijas, bezmiega un asinsspiediena pazemināšanas ārstēšanai.

Šī sēne ir izturīga pret salu un sausumu. Tāpēc tā diezgan labi iesakņojas gandrīz visos klimatiskajos apstākļos, izņemot ļoti mitros un purvainos apvidos. Rudenī gobas stāda no septembra vidus līdz novembra otrajai nedēļai.

Gobas stāda no septembra vidus līdz novembra otrajai nedēļai.

Kur stādīt vilkābeli

Ideālā vieta vilkābeles veselībai un augšanai ir saulaina vieta, citādi var rasties problēmas ar ziedēšanu un augļu veidošanos. Svarīgi ir arī pasargāt augu no spēcīga vēja, kas var sabojāt maigos dzinumus. Vilkābele nepanes pārmitras vietas un stāvošu ūdeni, tāpēc to vislabāk stādīt tālāk no gruntsūdens līmeņa.

Hlīvkokam patīk smagas un auglīgas augsnes. Krūma sakņu sistēma ir spēcīga, gara un stipra. Pirms vilkābeles stādīšanas ir ieteicams pārbaudīt augsni, izmantojot skābuma mērītāju. Ja augsne ir skāba, stādīšanas bedrē būs nepieciešams pievienot kaļķi vai dolomīta miltus, lai koriģētu pH.

Stādāmās bedres sagatavošana stādīšanai

Izvēloties vilkābeles stādu, jāmeklē veselīga auga pazīmes. Augam jābūt vismaz 1 gadu vecam. Tas garantēs izdzīvošanu. Sakņu sistēmai jābūt savam vecumam atbilstošai, neskartai un mitrai. Ja vilkābele tiek pārdota ar izlaistām lapām, tām jābūt bez baltiem plankumiem vai zirnekļu tīkliem.

Stumbra stumbram jābūt gludam un nebojātam. Tam jābūt bez sēnīšu slimību un kukaiņu bojājumu pēdām. Mizai jābūt gludai un spīdīgai. Stādam jābūt ar 2-3-4 skeleta zariem.

Apstādīšanas bedrīšu sagatavošana vilkābeles stādīšanai

Bedrīšu dziļumam jābūt pietiekamam, lai stādiņš varētu ērti sakņoties, taču dziļums ir atkarīgs no stādīšanas mērķa. Lai audzētu vilkābeli kā dzīvžogu, izrokiet 50 cm dziļu un 50 cm platu bedri. Ja plānojat stādīt vairākus krūmus, attālumam starp tiem jābūt vismaz 2 m.

Ja vilkābele tiks audzēta tās derīgo augļu dēļ, tad bedrei jābūt 60-70 cm dziļai un 50 cm platai. Ieteicams stādīt stādus ar vaļējām saknēm rudenī, lai labāk iesakņotos.

Lai stādītu vilkābeles stādu ar slēgtu sakņu sistēmu podā, bedre jāizrok atbilstoši podiņa lielumam. Pirms stādīšanas bedre jāpiepilda ar ūdeni, stādiņa sakņu bumba jāievieto bedrē, jāapber ar augsni un vēlreiz jāapber ar ūdeni.

Lietderīgi ir sagatavot augsnes maisījumu, ko ievietot stādīšanas bedrītē, lai nodrošinātu, ka augsnē ir nepieciešamie elementi. Maisījums sastāv no velēnas, humusa (puves), kūdras komposta, smilts (viss proporcijā 2:2:1:1). Var pievienot nedaudz kaļķu un fosfora miltu. Drenāžu bedres apakšā var veidot no šķeltiem ķieģeļiem vai šķembām (20 cm slānis) un 5 cm smilts virsū.

Sējeņu stādīšana

Ielieciet stādiņu bedrē tā, lai sakņu kakliņš un zemes virsma būtu vienā līmenī. Saknes rūpīgi sakārto un iztaisno. Uz tām uzber sagatavoto augsnes maisījumu. Ar augsnes maisījumu jāaizpilda atlikušās tukšās vietas starp saknēm.

Pēc stādīšanas noteikti aplaistiet vilkābeles stādu. Ap stumbra apļa diametru uzklājiet kūdras sūnu kārtu. Labi vilkābeles augļi sāk augt pēc 5-7 gadiem.

.

Hlīvkoka kopšana

Laistīšana Siltajā gadalaikā pietiek, ja gārdu laista reizi mēnesī. Vienam krūmam nepieciešams līdz 20 litriem ūdens. Izņēmums ir sausie mēneši. Sausā laikā laistiet pēc vajadzības, bet vismaz 2 reizes mēnesī. Dažas dienas pēc laistīšanas priekšzaru aplis tiek atbrīvots. Tas palīdz novērst liekā mitruma uzkrāšanos pie saknēm. Noirdināto augsni var mulčēt.

Apgriešana Galvenais apgriešanas mērķis ir atbrīvoties no bojātiem, slimiem un lūzušiem zariem. Jāuzmanās izvairīties no pārāk blīva vainaga. Apgriešanu veic pavasarī. Ja vilkābeli audzē kā dekoratīvu koku, veic formatīvo apgriešanu. Veicot atzarošanu, atstāj vienu trešdaļu dzinumu.

Aplabošana 3 reizes gadā: pavasarī pirms lapu parādīšanās, pirms ziedēšanas un rudenī, kad nogatavojas augļi. Koks vislabāk reaģē uz organisko mēslojumu. Pavasarī, pirms ziedēšanas, vilkābeles ieteicams mēslot ar šķidru mēslojumu.