Kāpēc ražas novākšanas laikā aizdegas kombaini?

Asociatyvi nuotr. PAGD nuotr.

Lietuvas ražas novākšanas darbiem ritot pilnā sparā, ražas novākšanas mašīnas sāk aizvien vairāk aizrauties. Pat neliela dzirkstele dažu sekunžu laikā var pārvērsties lielā ugunsgrēkā. Kad aizdegas kombains, tas bieži pārņem arī labības laukus. Saskaņā ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem šā gada jūlijā valstī notikuši 24 lauksaimniecības tehnikas ugunsgrēki, tostarp 18 kombainu ugunsgrēki. Pagājušajā gadā tajā pašā laika posmā bija 6 ugunsgrēki, kuros bija iesaistīta lauksaimniecības tehnika un 4 kombaini. 

Kāpēc deg kombaini? Kā skaidro Marijampoles ugunsdzēsības un glābšanas dienesta galvenais speciālists Gints Dirdos, biežākie šādu ugunsgrēku iemesli ir elektroinstalācijas vai degvielas sistēmas bojājumi, rotējošo daļu tehniskie defekti, sagruvuši gultņi u. c.

.

„Nereti plīsusi augstspiediena smērvielas šļūtene vai savienojums izlej smērvielu uz karstām virsmām, siksnu piedziņām, skriemeļiem un, sajaucoties ar putekļiem, izraisa zibens ugunsgrēku. Ugunsgrēku var izraisīt arī salmu vai rugāju aizdegšanās, pat vienkārša dzirkstele kombaina kulšanas kombainā vai salmu smalcinātājā, kas var izraisīt akmeņu šķeldu," saka Dirda kungs.

Lai dārgā ražas novākšanas tehnika nepārvērstos par ugunsgrēka lāpu, ir būtiski parūpēties par sākotnējiem ugunsgrēka dzēšanas pasākumiem. „Profilaktisko kampaņu laikā vai sarunās ar lauksaimniekiem vienmēr esmu uzsvēris, ka, lai gan ir noteikts, ka katrā kombainā jābūt vismaz 2 ugunsdzēšamajiem aparātiem un liesmu slāpējošam audumam, ar to nepietiek, lai lokāli kontrolētu ugunsgrēku tajā vai ap to. Ja kombains aizdegas, ir nepieciešami 6 ugunsdzēšamie aparāti ar 6-9 kg ugunsdzēšamā materiāla," saka Dirda kungs.

Saimniekiem tiek ieteikts iegādāties arī vismaz vienu oglekļa dioksīda ugunsdzēšamo aparātu, lai dzēstu ugunsgrēkus, kas radušies elektroinstalācijas dēļ. Viņš norāda, ka nepietiek tikai ar ugunsdzēšamo aparātu esamību, bet arī ar prasmi tos pareizi lietot un dzēst. Šīs iemaņas būtu jāapgūst, veicot ugunsdzēšamo aparātu apkopes   praktiskās apmācības, izmantojot vairāk nekā vienu ugunsdzēšamo aparātu  , lai strādnieki, kas strādā ražas novākšanas sezonā, iemācītos dzēst šādus ugunsgrēkus.

Viņš teica, ka lieli zaudējumi, ko rada šādi ugunsgrēki, liek mainīt attieksmi un pievērst uzmanību ugunsdrošībai. Pēc Dirdosa kunga teiktā, ražas novākšanas sezonas laikā aptuveni 80 % lauksaimnieku, jo īpaši lielāku saimniecību īpašnieki un lauksaimniecības uzņēmumi, uz laukiem ved papildu ūdens tvertnes un ir gatavi nepieciešamības gadījumā ugunsgrēku dzēst.

Pēc Dirdosa teiktā, kombaini aizdegas dažādu iemeslu dēļ: „Ir bijuši gadījumi, kad jaunais kombains aizdegās kulšanas laikā, kad tas atradās zem augstsprieguma vadiem. Tas bija ļoti karsts, un tajā bija daudz putekļu. Augstās temperatūras dēļ elektrības vadi nokrita apmēram 1 metra augstumā un uz kombaina atradās radio antena. Sakarā ar radīto elektromagnētisko lauku un apstākļiem, kas bija piemēroti ugunsgrēka izcelšanai un izplatībai, kombaina kabīnē esošās elektroiekārtas un datori eksplodēja, un kombaina kabīnē izcēlās ugunsgrēks. Tikai laimīgas ķibeles dēļ kombainistam izdevās izlēkt no kabīnes.  Lai gan lēciena laikā viņš salauza kāju, ugunsgrēkā viņš necieta un neapdega.

Pēc Dirda kunga teiktā, arī šā gada ražas novākšanas laikā varēja notikt nopietns negadījums – kombains kulšanas laikā trāpīja uz elektrības staba, kurš lūza un elektrības vadi uzkrita uz ciedra, aizdedzinot rugājus un kombaina priekšējo daļu. Elektrības vadi bija zem sprieguma. Par laimi, ugunsgrēks neizplatījās, un cilvēki necieta.

Video