Lauksaimniekiem nevajadzētu sodīt par zālāju uzaršanu, uzskata lauksaimniecības ministrs. Kazys Starkevičs vaino sarunu dalībniekus par to, ka viņiem nav izdevies no Briseles izcīnīt labvēlīgus nosacījumus, lai valsts lauksaimnieki varētu izmantot ilggadīgos zālājus.

„Mērķis ir panākt, lai lauksaimnieki netiktu sodīti par pļavu uzaršanu“, otrdien Seima Lauku lietu komitejā sacīja ministrs.

 

K. Starkevičs situācijā vainoja ministrijas sarunu vedējus un lauksaimniecības atašeju Eiropas Savienībā. 

„Mēs neesam veikuši sarunas (Briselē, – BNS). Tas ir viens no vājajiem posmiem“, – teica ministrs.  

„Briseles pārstāvju sliktais darbs, jo viņi neizsludināja sarunas par labvēlīgāku režīmu ilggadīgo zālāju audzēšanai. Viņi ir slikti, slikti risinājuši sarunas, un tad mums šeit ir jācieš. Varbūt mums jābrauc atpakaļ uz Lietuvu strādāt, nevis jāpaliek tur uz visiem laikiem. Tas var būt uz visiem laikiem, ja rezultāti būs labi. Šodien mēs tos neredzam," teica Starkevičs.

Viņš uzsvēra, ka tālgadīgie zālāji joprojām tiek deklarēti mākslīgi.  

„Ir nonākusi vesela virkne faktu, materiālu, kur ir konstatēts, ka tas ir uzarts piecus gadus, tur ir audzēti kultūraugi, bet, lai gan ir satelītieraksti, kas pierāda, ka tas ir bijis, Nacionālā maksājumu aģentūra kaut kā ir fiksējusi, ka tas ir zālājs, “, &ldash;, – apgalvoja ministrs. 

Ja 2023. gadā lauksaimnieki deklarēja 566 600 hektārus ilggadīgo zālāju, tad šādu zālāju īpatsvars ir samazinājies par vairāk nekā 5 % (salīdzinājumā ar 694 500 hektāriem 2018. gadā), un šādas izmaiņas aizliedz ES. Rezultātā lauksaimniekiem būtu bijis jāatjauno vismaz 87 000 ha ilggadīgo zālāju.  

Šogad janvārī lauksaimnieku protesta akcijas laikā lauksaimnieki bija sašutuši par valdības uzstājīgo prasību, ka daļa aramzemes jāatjauno par ilggadīgiem zālājiem un nav jāizmanto lauksaimniecībā.

Tāpat janvārī lauksaimnieki pauda sašutumu par to, ka valdība uzstāj, ka daļa aramzemes ir jāatjauno par ilggadīgiem zālājiem un nav jāizmanto lauksaimniecībā.

Šopavasar Eiropas Parlaments apstiprināja regulu par izmaiņām pastāvīgo pļavu un ganību atjaunošanā, ļaujot Lietuvas lauksaimniekiem neatjaunot šādas pļavas – tā arī ļāva kārtējā gada aprēķinā iekļaut pastāvīgās pļavas, kas pašlaik nav deklarētas, bet atrodas pastāvīgo pļavu slānī – un tā ļāva Lietuvai kompensēt 87 000 hektāru zālāju iztrūkumu. 

Līdz šim Lietuvai ir izdevies atrast rezerves platības, kas ir kompensētas, lai lauksaimniekiem nebūtu jāatjauno pļavas.

Lietuva ir apņēmusies saglabāt ilggadīgos zālājus Eiropas Savienībā.