Skaitļu publicēšana, kas liecina par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu iekasēšanas kritumu 111 miljonu eiro apmērā janvārī, ir slikta ziņa laikā, kad mēs cenšamies palielināt aizsardzības budžetu un pildīt citas saistības pret sociālajām grupām. Tas palielina risku, ka politiķi var mēģināt kompensēt finanšu iztrūkumu, paaugstinot nodokļus. Tāpēc šajā kontekstā vēlos vērst uzmanību uz reālu iespēju palielināt budžeta ieņēmumus bez papildu sloga sabiedrībai vai uzņēmējdarbībai – ierobežojot šešešešely tirgu. Pieskaršos tikai vienai tā daļai – lauksaimniecībā izmantoto augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) nelegālajai tirdzniecībai, kuras pārredzamība katru gadu varētu papildināt valsts budžetu par aptuveni 44 miljoniem eiro.

Saskaņā ar Valsts augkopības dienesta nesen publicētajiem datiem, 40 saimniecību pārbaudēs ir atklāts, ka pat 12,5 % paraugu ir piesārņoti ar Lietuvā aizliegtiem pesticīdiem. Citiem vārdiem sakot, katrā astotajā paraugā uz augiem tika konstatētas vielas, kuru tur nedrīkstētu būt. Tas ir neprātīgi liels skaitlis, ņemot vērā, ka no 40 pārbaudēm 30 bija plānotas un tikai 10 bija negaidītas.

Prēķināts, ka līdz pat piektajai daļai Lietuvā izmantoto augu aizsardzības līdzekļu ir nelikumīgi: aizliegti, viltoti vai falsificēti. Vēl 2021. gadā Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) konstatēja, ka šešešešvēlais pesticīdu tirgus valstij radījis vairāk nekā 44 miljonus eiro zaudējumu un vairāk nekā 20 miljonus eiro nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tātad mēs runājam par miljoniem eiro zaudējumiem valstij katru gadu, kas būtu ārkārtīgi vērtīgi, risinot šally šally šikdienas finansēšanas jautājumus.

Zemnieki un lauksaimniecības uzņēmumi, kā arī iestādes labi apzinās, ka nelegālo pesticīdu &scaron>tirdzniecība mūsdienās ir gandrīz atvērta – tos ir viegli iegādāties tirgos, reģionālajos veikalos, un pat nelegālie produkti tiek piegādāti tieši uz saimniecībām.

Šīs vienaldzības radītais kaitējums izpaužas ne tikai kā neiekasēti ieņēmumi valsts budžetā, bet arī kā konkurences apstākļu kropļošana starp godīgiem lauksaimniekiem un likumīgiem tirgotājiem, kā patērētāju maldināšana un, visbeidzot, bet pats galvenais, kā cilvēku veselības un vides apdraudējums.

Raugu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū ir visstingrāk reglamentētā joma, bet št.i., prasības, protams, attiecas tikai uz legālajiem tirgus dalībniekiem. Tikmēr sekundārajā tirgū ir viegli iegūt vielas, kas ir importētas nelegāli vai kuras ir aizliegts izmantot augu ražošanā. Līdz ar to dažas no šīm vielām var būt kaitīgas cilvēku veselībai, un to izmantošana saimniecībās ir nopietns trauksmes signāls. Šķiet, ka augu aizsardzības līdzekļu melnais tirgus nav iestāžu prioritāte, lai gan tieši tas rada tiešus draudus cilvēku veselībai vai pat dzīvībai.

Melnais tirgus arī noved pie patērētāju maldināšanas. Piemēram, pagājušajā gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas pārbaudīja vairāk nekā 87 000 pārtikas paraugu Eiropā, konstatēja, ka gandrīz katrs piektais paraugs (18,58 %), kas marķēts kā bioloģisks, satur ķīmisku pesticīdu atliekas. Tā kā saimniecībām vispār nevajadzētu izmantot noteiktus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, EFSA atklājums ir skandalozs, jo tas liecina, ka patērētāji tiek maldināti, vai nu nepareizi marķējot produktus, vai arī audzējot tos tādā veidā, kas neatbilst deklarētajam.  

Uzdevums aizsargāt godīgus lauksaimniekus un likumīgus uzņēmumus ir arī svarīgs iemesls, lai cīnītos pret brīvo tirgu. Lauksaimnieki, kuri pērk legālus augu aizsardzības līdzekļus no likumīgiem tirgotājiem, izdara ilgtspējīgu izvēli – viņi maksā nodokļus, veic pienācīgu uzskaiti par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, rūpējas par savas pārtikas un vides kvalitāti un drošību. Tāpēc valstij nevajadzētu pieļaut tos, kas izvēlas pirkt viltotus produktus vai lietot aizliegtas, kaitīgas vielas.

Kas ir nepieciešams, lai Lietuvā notiktu izrāviens cīņā pret nelegālo pesticīdu tirdzniecību? Lielāka valsts iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu uzmanība: pienācīgs regulējums, ciešāka sadarbība starp kontrolējošajām iestādēm, informācijas apmaiņa, reidi un pārbaudes, pamatojoties uz pieejamās informācijas analīzi. Nelegālos produktus ir diezgan viegli iegādāties tirgos, internetā vai citos veidos, tāpēc ir svarīgi, lai tiesībaizsardzības iestādes pēc iespējas vairāk apgrūtinātu nelegālās tirdzniecības darbību. Tikmēr ir daudz riskantāk turēt vienu gramu kaņepju zāles nekā 10 tonnas nelegālo ķīmisko vielu

.